2017. gadā pabeigtajos maksātnespējas procesos 61% gadījumu noformēts ziņojums par mantas neesamību.
No 670 maksātnespējas procesiem, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati, 106 procesos bija atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi, 638 – atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi.
Pērn atgūts 31 cents no viena atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem un četri centi no viena atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem, informē Maksātnespējas administrācija.
Atgūstamības rādītājs ir vidējais rādītājs par visiem procesiem, kas nozīmē, ka ir procesi, kuros kreditoru prasījumi segti 100% apmērā.
Maksātnespējas administrācija atzīmē, ka atgūstamības rādītājus būtiski ietekmē vairāki faktori, piemēram, ekonomiskā situācija valstī (kreditēšanas politika, nodokļu politika), savlaicīga maksātnespējas procesa ierosināšana, tā likumīga un efektīva norise, kur viens no nozīmīgākajiem elementiem ir maksātnespējas procesa izmaksu kontrole.
Maksātnespējas procesi Latvijā nereti tiek sākti pēc tam, kad parādnieks ir veicis darbības, kas ir vērstas uz mantas samazināšanu, vienlaikus nerisinot parādsaistības ar kreditoriem, kas ir viens no iemesliem zemajiem maksātnespējas procesu kreditoru prasījumu atgūstamības rezultatīvajiem rādītājiem, secina administrācija.
2017. gada statistikas dati liecina – viens segts eiro vidēji maksātnespējas procesā izmaksājis 2,17 eiro.
Maksātnespējas administrācijas viena no 2018. gada prioritātēm ir maksātnespējas procesu izmaksu izvērtējums un kontrole, tostarp, piedaloties kreditoru sapulcēs un veicot pārbaudes administratora prakses vietās.
Maksātnespējas procesa efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no kreditoru aktīvas iesaistes un tiesību pārzināšanas. Maksātnespējas procesā tiek sastādīti parādnieka mantas pārdošanas plāns, kreditoru prasījumu segšanas plāns un izmaksu saraksts un citi dokumenti, par kuriem kreditoriem ir tiesības celt iebildumus, jo tie tiešā veidā ietekmē kreditoru prasījumu segšanas apjomu.
Lai nodrošinātu uzlabojumus maksātnespējas jomā, 2017. gadā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas izstrādāti ar mērķi sakārtot maksātnespējas jomu, īpaši pievēršot uzmanību maksātnespējas administratoru godprātīgai amata pienākumu veikšanai.
Administrācija vērš uzmanību, ka jaunā normatīvā regulējuma izmaiņu ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk.
Darbs pie maksātnespējas jomas normatīvā regulējuma turpinās, nodrošinot citu identificēto problēmu sakārtošanu.
"Sakārtota uzņēmējdarbības vide; atbildīga, gudra un pārdomāta uzņēmējdarbība; ilgtspējīgs normatīvais regulējums; maksātnespējas procesa administratoru godprātīgs darbs; regulāras un konsekventas uzraudzības nodrošināšana – šie ir faktori, kas ilgtermiņā nodrošinās Latvijas maksātnespējas rādītāju paaugstināšanos," paziņojumā medijiem norāda Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina.
