Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotās samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas pirmie rezultāti ir pozitīvi, trešdien pēc Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulces sacīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
"Mums ir jātur īkšķis, lai pirmajos divos mēnešos uzrādītie rezultāti turpinātu progresēt šādā pašā virzienā. Apzināmies, ka divi mēneši vēl ir tikai redzējums, kurā virzienā ejam. Pašlaik ejam pareizajā virzienā," sacīja Vilnītis.
Vilnītis gan norādīja, ka ir pāragri izvērtēt, vai samazinās PVN likmes ieviešana kopumā attaisnojusi tās mērķus, jo ir pagājis pārāk īss laiks. Šā gada pirmo divu mēnešu rezultāti ietver periodu ap Jauno gadu, kad cilvēki pārtiku iegādājas vairāk, kā arī vēl nav aizvadīta jaunās ražas sezona.
Pēc Vilnīša teiktā, objektīvi jāizvērtē arī tas, ka arī ievestajai precei, piemēram, zemenēm ir piemērota samazinātā PVN likme, un tās konkurē ar vietējo produkciju. "Ja, piemēram, no Grieķijas ievestās līdzvērtīgas kvalitātes kā Latvijā audzētās zemenes maksā tikai divi eiro, tad būs ļoti maz patriotu, kas vietējās zemenes pirks par augstāku cenu," teica Vilnītis.
Taču pēc viņa teiktā, pozitīvi vērtējams, ka kopumā augļu un dārzeņu cenas Latvijā ir pazeminājušās. Tāpat atzinīgi vērtējams, ka līdz šim samazinātās PVN likmes ieviešana ir devusi pienesumu nozarei, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem nodokļu maksātāju, kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējie darba ienākumi darba vietā šā gada pirmajos divos mēnešos ir pieauguši par 10%, kas ir ļoti labs rādītājs.
Vilnītis gan pauda bažas, ka samazināto PVN likmi savā labā varētu izmantot negodīgi komersanti, lai optimizētu valstij maksātos nodokļus. Uz šādu risku LOSP sapulcē norādījuši VID pārstāvji. "Galvenais, lai negodīgi komersanti nesāk optimizēt PVN modeļus, uzrādot lielus iepirkumus ar standarta PVN un mazus pārdošanas apmērus ar pazemināto PVN," teica Vilnītis.
VID sniegtā informācija LOSP sapulcē liecina, ka vairuma nodokļu maksātāju, kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, pamatdarbības veids ir mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, kam seko jauktā lauksaimniecība - augkopība un lopkopība, dārzeņu audzēšana un pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī graudaugu, izņemot rīsus, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Atlikušo daļu ieņem pārējās nozares.
Vienlaikus VID dati liecina, ka nodokļu maksātāju skaitam, kuri par savu pamatdarbības veidu ir norādījuši - augkopību un lopkopību, medniecību un saistītas palīgdarbības - ir tendence samazināties. Ja 2017. gada 1. janvārī tādu komersantu bija 36 897, tad šogad 1. janvārī vairs tikai 36 124, bet šā gada 1.aprīlī to skaits sarucis līdz 35 865.
Tikmēr kopējā ar PVN 5% likmi apliekamo darījumu vērtība šā gada divos mēnešos ir pieaugusi par 7,2% - līdz 844,66 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu. No kopējās ar PVN 5% likmi apliekamo darījumu vērtības priekšnodoklis šā gada pirmajos divos mēnešos audzis par 2,5%, aprēķinātais PVN kopumā - par 3,5%, bet kopējā budžetā iemaksājamā summa augusi par 6,6%.
VID dati arī liecina, ka nodokļu maksātāju, kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējie darba ienākumi darba vietā šā gada pirmajos divos mēnešos auguši par 10%, kopējā darījumu vērtība kāpusi par 7,2%, vidējais darba devēju skaits - par 3,5%, bet vidējais darba vietu skaits audzis par 1,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Kā ziņots, Saeima pērn 22. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
