Čaulu uzņēmumu darījumi, kas līdz ar valdības akceptētajiem un Saeimā nonākušajiem likuma grozījumiem tiks aizliegti, ir tikai daļa no maksājumiem, kam ir augsts naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risks. Vēl pirms nepilna gada kopējais padziļinātai izpētei pakļauto klientu maksājumu apjoms sasniedza gandrīz divas trešdaļas no Latvijas banku kopējiem klientu maksājumiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vēstule, kurā tā aicināja ieviest nodevu augsta riska darījumiem, liecina, ka padziļinātai izpētei pakļautu klientu maksājumi pagājušā gada otrajā ceturksnī veidoja 70% no visiem maksājumiem.
Pērnā gada budžeta veidošanas procesā tika apsvērta īpašas nodevas piemērošana paaugstināta riska darījumiem, tomēr nozares un uzņēmēju organizācijas pret šādu iniciatīvu iebilda. Tagad šī iniciatīva, neraugoties uz Latvijas banku nozares reputācijas krīzi, nav iekļauta šī gada martā akceptētajā pasākumu plānā.
Pērnā gada septembrī FKTK finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) nosūtīja vēstuli "Par riska nodevu", kurai pievienotie dati liecina, ka padziļinātai izpētei pakļauto klientu darījumi Latvijas bankās pagājušā gada pirmajā pusgadā veidoja 104 miljardus eiro. No tiem pērnā gada pirmajos sešos mēnešos 61 miljards eiro bija čaulu uzņēmumu maksājumu apgrozījums.
2016. gada pēdējos trīs mēnešos šie rādītāji bija attiecīgi 48,7 miljardi eiro un 36,8 miljardi eiro, liecina vēstule.
FKTK piedāvāja trīs scenārijus riska nodevas koeficientu noteikšanai. Ņemot vērā minētajā laika periodā fiksēto augsta riska klientu un čaulu uzņēmumu maksājumu apjomu, komisijas aplēses par ieņēmumiem no šīs nodevas gada laikā katrā no šiem scenārijiem bija 48,5, 106 un 173 miljoni eiro.
Dokumentu pēc portāla "Delfi" pieprasījuma izsniedza FKTK. Kā informē Finanšu ministrija, šī vēstule tika pieņemta zināšanai un izmantota tālākai analīzei un diskusijām, bet uz to netika sniegta atbilde.
Nodeva riskantiem darījumiem ierobežo konkurētspēju
"Riska nodeva nav pasākums, ko mēs šobrīd virzām kā instrumentu riskanto klientu samazināšanai. To mēs darīsim, ja mēs redzēsim, ka būs vēl papildu pasākumi nepieciešami pēc tam, kad čaulu kompāniju ierobežošanas pasākums ir veikts," portālam "Delfi" skaidro finanšu ministre.
"Mēs to nenoņemam pilnībā no dienas kārtības. Mēs, konsultējoties ar visām pusēm, saprotam, ka pats svarīgākais un efektīvākais līdzeklis šobrīd būs čaulu kompāniju ierobežošana. Mēs skatīsimies, kāda ir dinamika. Ja samazinās riskanto klientu apjoms un bankas nonāk līdz tādam darbības līmenim, ka tās spēj kontrolēt savus riskus un regulāri tos uzraudzīt, tad attiecīgi būs gana. Mūsu mērķis nav nopelnīt naudu. Riska nodeva būtu kā preventīvs līdzeklis, lai samazinātu banku apetīti – apkalpot klientus, kuru riskus nespēj uzraudzīt."
Par līdzīgu iniciatīvu - kredītiestāžu augsta riska darījumu nodevas ieviešanu - pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas 2016. gada augustā diskutēja arī valdība, vērtējot iespējamus papildu ieņēmumu avotus 2017. gada budžetā. Tolaik šīs nodevas nepieciešamību Finanšu ministrija pamatoja ar naudas nodrošināšanu paaugstināta riska darījumu pārvaldībai, vienlaikus radot motivāciju paaugstināta riska darījumu mazināšanai. Kā liecina nedēļu vēlāk notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes protokols, pret šādu nodevu iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija, norādot, ka tā "ierobežo finanšu sektora reģionālo konkurētspēju". Līdzīgu argumentāciju pauda arī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).
Pēc tam, kad šī gada februārī ASV ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCEN ziņojums par nopietniem pārkāpumiem Latvijas trešās lielākās bankas "ABLV Bank" darbā faktiski paralizēja kredītiestādes darbu, FKTK tai noteica maksājumu ierobežojumus, bet pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās banka lēma par pašlikvidāciju, kā arī pēc FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā nozares politiskā vadība, uzraugs un LKA publiski pauda apņemšanos samazināt nerezidentu naudas īpatsvaru Latvijas bankās, īpaši izceļot čaulas uzņēmumu darījumu ierobežojumus, tos faktiski aizliedzot. Aizvadītajā nedēļā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (V) ļāva noprast, ka gadījumā, ja Latvija nerīkosies sava finanšu sektora sakārtošanā, ASV varētu nākt klajā ar jauniem paziņojumiem, lai aizsargātu savu tirgu.
Nodeva kaitēs reputācijai
Saskaņā ar FKTK publiskotajiem jaunākajiem datiem, čaulas uzņēmumu maksājumi veido 37% no kopējā klientu darījumu apgrozījuma Latvijas bankās. Šādu īpatsvaru attiecinot uz kopējo maksājumu apjomu pērn, tas ir atbilstošs 92 miljardiem eiro. Pērnā gada kopējo vai jaunāko statistiku par paaugstināta riska darījumu kopējo īpatsvaru FKTK neatklāj.
Tagad LKA arguments pret īpašas nodevas ieviešanu par čaulas uzņēmumu apkalpošanu ir tas, ka šāda nodeva radītu iespaidu, ka tās nomaksa ir atļauja rīkoties. LKA pauda bažas, ka šāda nodeva vēl vairāk kaitēs Latvijas reputācijai.
Tiesa gan, minētajā FKTK pagājušā gada septembra vēstulē komisija atsaucas Pasaules Bankas 2016. gada ziņojumu par Latvijas finanšu sektoru, kurā kā riska līmeni pazeminošs pasākums norādīta arī riska nodevas ieviešana. Saskaņā ar vēstuli, ko parakstījusi FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne, nodevas veidā iekasētos līdzekļus būtu paredzēts izmantot tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšanai un kontroles kvalitātes paaugstināšanai, lai preventīvi mazinātu nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas plūsmu.
Latvijas banku galvenais riska faktors ir finanšu pakalpojumi ārvalstu klientiem, kuri pārsvarā ir naudas tranzīta maksājumi, teikts vēstulē.
