Foto: DELFI Aculiecinieks

Patlaban ir visu laiku augstākā satiksmes intensitāte Latvijā, kas katru gadu pieaug, ikgadējā ceļu nozares konferencē uzsvēra VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš piebilda, ka lielākais izaicinājums mobilitātei pašreizējās satiksmes intensitātes apstākļos ir Latvijā ir lielais grants autoceļu īpatsvars. Vairāk nekā puse valsts autoceļu – 11 000 kilometru jeb 55% ir ar grants segumu. Gandrīz visi šie ceļi ir vietējās nozīmes, ar mazu satiksmes intensitāti un lielu finansējuma deficītu.

Pēc Langes teiktā, pēdējo 25 gadu laikā ieguldījumi valsts autoceļos ar grants segumu praktiski netika veikti, tajos arī nedrīkst ieguldīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka valsts autoceļu tīklā ir ļoti labi, komfortabli autoceļi vai posmi, uz kuriem ir iespējams ieviest arī jaunās tehnoloģijas, un vienlaicīgi vairāk nekā puse autoceļu dažus mēnešus gadā ir grūti izbraucami un nenodrošina iedzīvotājiem labas mobilitātes iespējas un iespēju attīstīt reģionus.

Lange gan atgādināja, ka šogad grants seguma ceļu remontiem ir atvēlēts gandrīz četras reizes lielāks finansējums nekā pērn - 35 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem tiks sakārtoti 98 grants ceļu posmi visos reģionos - kopumā 400 kilometri.

Viņš piebilda, ka šogad plānots īstenot publiskās un privātās partnerības projektu - būvdarbus Ķekavas apvedceļā. Tāpat plānots sākt būvniecību Vidzemes šosejas Sēnītes posmā.

"Ņemot vērā to, ka rekonstrukcijas tehniskais projekts jau ir gatavs, tagad, kad ir atrisināts finansējuma jautājums, mēs plānojam izsludināt iepirkumu "Sēnītes" posma pārbūvei jau aprīlī, lai vēl šogad varētu uzsākt darbus," teica Lange.

Pēc viņa sacītā, Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, taču līdz šim tā realizācijai netika piešķirts finansējums. Posma kopējais garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, divi gājēju tuneļi. Kopējās posma rekonstrukcijas izmaksas ir plānotas 42 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2014.gadā grants ceļos tika ieguldīti 2,8 miljoni eiro, 2015.gadā - 3,7 miljoni eiro, 2016.gadā - 8,9 miljoni eiro un 2017.gadā - 9,1 miljons eiro, kas ir neliela daļa no autoceļiem atvēlētā valsts budžeta.

Jau ziņots, ka Rīgā notiek ikgadējā ceļinieku konference "Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi".

Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!