Valdība nepieļauj iespēju dotēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) gadījumā, ja uzņēmuma finanšu stabilitāte apgrūtinās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
"Esam runājuši ar LDz. Protams, kravu kritums būs, bet jaunas alternatīvas ātri nevar atrast. Taču pastāv iekšējās optimizācijas iespējas," valsts neiesaistīšanos LDz uzturēšanā pamatoja premjers.
"Satiksmes ministrija un LDz stratēģija būs drošības fonda veidošana, kurā virzīs uzkrāto naudu gadījumiem, kad peļņa būs slikta. Vajadzīgi divi līdz četri gadi, lai LDz parādītos jaunā kvalitātē," skaidroja Kučinskis, norādot, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai uzņēmumam pietiek līdzekļu.
Vēstīts, ka valdībā iesniegts Satiksmes ministrijas gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties LDz finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu.
Kopš 2012. gada LDz pārvadāto kravu apjoms kritis par vairāk nekā 30%. Tas nozīmē, ka uzņēmumam paliek mazāk naudas infrastruktūras uzturēšanai.
Valdībai iesniegtajā dokumentā minēts, ka nākamgad iztrūkums varētu būt 6,7 miljoni eiro. Taču tas attiecas tikai uz kravu pārvadājumiem Eiropas Savienībā, kurus dotēt liek Savienības direktīva. Taču lauvas tiesu kravu pārvadājumos veido tranzīts no Austrumiem.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidro, ka valstij maks būs jāatver, ja kravu būs par kādiem 10 miljoniem tonnu mazāk. Ja dzelzceļa kravas nokrīt uz 30 miljoniem tonnu, tad maksa būtu nepieciešama apmēram 5 miljoni eiro. "Aprēķini mums ir dažādi bijuši, bet [gala dokuments] ir tas, ko mēs pašlaik skaņojam un virzāmies uz valdību," saka Augulis.
LDz uzsver, ka pat pie krītoša kravu apjoma pērn strādāts ar peļņu. Arī turpmāk uzņēmums pirms lūgt palīdzību vispirms mēģinās ietaupīt pats.