Foto: LETA

Ārvalstīs strādājošo Latvijas valstspiederīgo naudas sūtījumi uz dzimteni pastāvīgi auga līdz 2014. gadam, kad sasniedza pīķi un sāka samazināties, liecina Latvijas Bankas aprēķini. Eiropas latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto vērš uzmanību, ka centrālās bankas dati ir tikai aplēses, ka naudas sūtījumi uz mājām ir tikai daļa no diasporas ieguldījuma ekonomikā, turklāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitāšu dēļ samazinās Latvijas banku loma šādu pārskaitījumu veikšanā un tā vietā aug "pelēkā" naudas aprite. Vēl viens iespējams iemesls šai tendencei – zūd aizbraucēju saikne ar dzimteni.

2014. gadā ārvalstīs strādājošo maksājumi uz Latviju sasniedza rekordaugstu rādītāju – 704 miljonus eiro. Kopš tā laika pārskaitījumu apjoms rūk – 2015. gadā uz Latviju nosūtīti 667 miljoni eiro, 2016. gadā – 615 miljoni eiro, bet pērn tie bija 570 miljoni eiro, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Lielāko īpatsvaru no kopējās mājup sūtītās summas veido maksājumi no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tomēr šo sūtījumu apjoms pēdējos gados samazinās straujāk. 2014. gadā ES valstīs strādājošie uz Latviju nosūtīja 544 miljonus eiro, turpmākajos gados maksājumu apjoms samazinājies un pērn veidoja 382 miljonus eiro.

Savukārt no valstīm, kas neietilpst ES, 2014. gadā uz Latviju tika pārskaitīti 159 miljoni eiro, bet pērn – 188 miljoni eiro.


Latvijas Bankas apkopotie dati ietver arī jūrnieku maksājumus uz mājām.

Naudas sūtījumiem nozīmīga loma Latvijas IKP

Latvijas Banka diasporas naudas sūtījumu apmēru uz dzimteni nosaka pēc abstraktas formulas, kura balstīta uz virkni pieņēmumu par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas piederīgo skaitu, par to, kāda daļa no viņiem veic šādus sūtījumus, un par aptuvenajām summām. Līdz ar to centrālās bankas dati ir jāskata ar zināmu piesardzību - Latvijai nav precīzas statistikas ne par vienu no šiem elementiem, norāda ELA vicepriekšsēde Pinto.

Viņa vērš uzmanību uz ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, kas liecina, - Latvija ir pirmajā vietā ES pēc tā, cik liela loma diasporas pārskaitījumiem ir iekšzemes kopproduktā (IKP), proti, šie pārskaitījumi 2016. gadā veidoja 4,4 % no IKP. Tas vairāk nekā divkārt pārsniedz valsts aizsardzības budžetu, bet viss Latvijas veselības aprūpes budžets tikai 2020. gadā plāno sasniegt 4% no IKP, salīdzina ELA pārstāve.

"Eurostat" aprēķini arī rāda – Latvijā 2016. gadā būtu bijis tekošā konta deficīts, ja nebūtu ārvalstīs strādājošo naudas sūtījumu uz Latviju.

Pinto vērš uzmanību, ka ārvalstīs strādājošo pārskaitījumi uz Latviju ir arī būtisks drošības spilvens sociālās spriedzes mazināšanai, īpaši reģionos. Šī nauda ļauj jauniešiem studēt, senioriem ārstēties, bezdarbniekiem vai mazajām lauku saimniecībām uzturēt ģimenes, un tā pilnībā kompensē vai nereti pat pārsniedz to ieguldījumu valstī, ko aizbraukušais cilvēks būtu varējis dot, paliekot kā vietējais nodokļu maksātājs vai pats būdams bez darba Latvijas.

Kamēr nenotiek lielas remigrācijas plūsmas atpakaļ uz Latviju, valsts ekonomiskajās interesēs ir uzturēt šādu diasporas pārskaitījumu apmēru, uzskata ELA vicepriekšsēde. Viņš vērš uzmanību, ka diasporas pārskaitījumu nozīme atzīta arī ANO līmenī, kur Tūkstošgades attīstības mērķu ietvaros arī Latvija apņēmusies novērst administratīvos šķēršļus un darījumu izmaksas pārskatījumiem samazināt līdz ne vairāk kā 3%.

VID dēļ ārvalstīs mītošie meklē alternatīvu banku pārskaitījumiem

Dažādas Finanšu ministrijas (FM) un VID aktivitātes mazina Latvijas banku lomu pārskaitījumu uz dzimteni veikšanā, novērojumos dalās ELA vicepriekšsēde.

Kopš krīzes gadiem, kad FM mēģināja visos veidos pildīt valsts kasi, pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma norma, ka tuviem radiniekiem par pārskaitījumiem virs 4000 eiro gadā jāiesniedz deklarācija un par tās neiesniegšanu draud sods līdz pat 430 eiro, bet tālākiem saņēmējiem (māsīcām, vecvecāku māsām vai laukos, kur bankomātu nav, pastniekiem vai kaimiņiem, kas pārskatīto naudu var izvadāt saņēmējiem) vai nelaulātiem dzīvesbiedriem par summām, kas pārsniedz 1425 eiro gadā, jāiesniedz deklarācija un jāmaksā arī IIN. Turklāt pašlaik FM virza likumprojektu, kas paredz ļaut VID robotizēti piemērot naudas sodus par deklarācijas iesniegšanas kavēšanu, atzīmē Pinto.

ELA ieskatā šāds nodokļa slieksnis būtu jāpaceļ, to nepiemērojot iztikas pārskaitījumiem, kas pat nesasniedz minimālās algas apmēru Latvijā, kā arī tuviniekiem deklarācijas iesniegšana par šādiem ienākumiem būtu padarāma brīvprātīga, mazinot administratīvo slogu gan valstij, gan saņēmējiem.

Tieši pēc VID 2017. gada ziemā veiktās aktīvās informatīvās kampaņas par šiem IIN likumā paredzētajiem pienākumiem un sodiem par nedeklarēšanu diasporas cilvēki ziņoja ELA, ka gluži vienkārši naudas pārskaitījumus vairs neveiks caur bankām, bet gan ar naudas sūtījumiem ar dažādām stapniekfirmām, aploksnēm vai arī nododot tuviniekiem Latvijā savas ārvalstu bankas kartes.
Elīna Pinto

To sekmē arī VID prakse nekontrolēt skaidras naudas iemaksas kontos daudzkārt lielākā apmērā nekā naudas pārskaitījumus. Līdz ar to krītas Latvijas banku loma šādu pārskaitījumu veikšanā un ceļas "pelēkā" naudas aprite, kas diezin vai ir ieguvums valsts ekonomikai, secina diasporas organizācijas pārstāve.

Zūd aizbraucēju saikne ar Latviju

Viens no iemesliem, kāpēc rūk ārvalstīs mītošo maksājumi uz dzimteni, varētu būt tas, ka jauno aizbraucēju skaits mazinās, bet pirms ilgāka laika aizbraukušajiem pamazām zūd saites ar Latviju. Turklāt Latvijā algas un darbavietu skaits aug, tāpēc emigranti jūt mazāk pienākuma palīdzēt radiem dzimtenē, pieļauj "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

ELA vicepriekšsēde norāda, ka notiek ģimeņu apvienošana - aizbraukušās ģimenes pie sevis uz ārzemēm aicina pensijas vecuma radiniekus. Līdz ar to Latvijas patēriņa zūd ne tikai nauda, kas pārskaitījumu ceļā ienāca no radiem ārvalstīs, bet seniori tērēšanai ārvalstīs izved arī Latvijas pensijas.

Aizbraucot vecvecākiem, krītas arī izredzes, ka viņu bērni un mazbērni uzturēs saikni ar Latviju un kādreiz atgriezīsies.
Elīna Pinto

ELA pārstāve rosina nopietni domāt par veidiem, kā Latvijā seniorus noturēt vai mudināt atgriezties. "Tas ir ne tikai cilvēciskas cieņas jautājums pret mūsu vecāku un vecvecāku paaudzi, bet arī rādītājs, vai spējam domāt ilgtermiņā - jo seniori dzīvo arvien ilgāk un spēj dot pienesumu sabiedrībai un ekonomikai arī pensijas vecumā," skaidro Pinto.

Naudas sūtījumi nav vienīgais ieguldījums Latvijas ekonomikā

Diasporas naudas sūtījumi uz Latviju ir tikai daļa no diasporas ieguldījuma Latvijas ekonomikā, skaidro Pinto. Tos papildina ārvalstīs mītošo maksājumi par Latvijā palikušo dzīvokļu vai māju nekustamā īpašuma nodokli - ap 60% no aizbraukušajiem Latvijā ir īpašums, un, tā kā likums cilvēkiem neļauj palikt tajā deklarētiem, atkarībā no pašvaldības var nākties šo nodokli maksāt līdz pat septiņkārt augstākā apmērā nekā uz vietas deklarētajiem.

Ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir arī preču un pakalpojumu patēriņš, gan viesojoties Latvijā, gan attālināti, ziedojumi un mecenātisms.

ELA pārstāve aicina ņemt vērā arī ieguldījumu, ko Latvijas uzņēmumiem nes diasporas aktivitātes Latvijas zīmolu veicināšanā ārzemēs, Latvijas uzņēmumu eksporta un investīciju veicināšanā ar mentoringa aktivitātēm, kā arī tūrisma veicināšana, uz Latviju aicinot radus, draugus un darījumu partnerus no ārvalstīm. Visi šie ieguldījumi līdz šim nav aplēsti finansiālā izteiksmē un neļauj atbilstīgi novērtēt diasporas lomu Latvijas ekonomikā, uzskata diasporas organizācijas pārstāve.

ELA ieskatā, ārpus Latvijas pastāv piektais Latvijas novads arī ekonomiskā izpratnē, un no valsts un pašvaldību puses būtu vērts strādāt aktīvāk, stratēģiskāk un mērķtiecīgāk, lai šo potenciālu piesaistītu Latvijas izaugsmei.

Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!