Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nebūtu pārsteigts, ja Latvijā tiktu slēgta vēl kāda banka. To viņš atzina televīzijas raidījumam "Nekā personīga".
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pašlaik veicot plašas pārbaudes vairākās bankās Latvijā. Banku uzraugs likuma noteikto ierobežojumu dēļ notiekošo nekomentē, bet raidījumam "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka tam varot sekot nepatīkamas ziņas vienai vai pat vairākām bankām.
Marta sākumā Latvijā bija ieradies ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs. ASV puse esot Latvijai pateikusi, ka jārīkojas ātri, lai novērstu netīrās naudas klātbūtni Latvijas banku sektorā. Taču publiski zināmi vien divi sāktie darbi - izsludināts konkurss uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu un plānots aizliegt bankām uzturēt augsta riska čaulas veidojumu kontus.
Valdībā aiz slēgtām durvīm tiekot runāts, ka lēna ieskriešanās amerikāņiem nepatīk un, iespējams, ASV partneru izpratnē ātra banku sektora sakārtošana nozīmē vēl vienas vai pat vairāku banku darbības apturēšana. Tas no Latvijas tiekot sagaidīts tuvākajā laikā. Pretējā gadījumā mēs varētu saņemt jaunu kritisku ziņojumu no ASV Finanšu ministrijas, ziņo "Nekā personīga".
Premjers televīzijas raidījumam atzīst, ka Latvija nevar atļauties vēl vienu līdzīgu ziņojumu, kādu ASV publicēja par "ABLV Bank" un kas īsā laikā noveda bankas akcionārus līdz lēmumam par kredītiestādes pašlikvidāciju.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, vaicāts, vai amerikāņiem pietiks ar līdz šim izdarīto un vai nebūs nepieciešams rīkoties skarbāk pret kādu no bankām, raidījumam saka: "Jūs taču zināt likuma ierobežojumus, kas mani saista. Es domāju, ka skatāmies, ko dzīve rādīs. Tad jau redzēsim."
Savukārt premjers skaidro, ka visiem lēmumiem jābūt juridiski pamatotiem. "Mums nav likumdošana tāda, lai mēs pēc tam varētu prasīt, lai pierāda otrs, ka viņš nav vainīgs. Šādā gadījumā, ja runa ir par kādām sankcijām pret banku, ir jābūt Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumam. Lai būtu ECB lēmums, FKTK ar visu informāciju, kas ir viņu rīcībā, ir tur jādodas un jāpierāda."
Vienlaikus Kučinskis atzīst, ka nebūs pārsteiguma, ja kādu banku tomēr aizslēgs. "Es domāju, ka tas nevarētu būt pārsteigums, jo viens, protams, ir pateikt, ka mēs saprotam situāciju, mēs to darīsim. Otrs ir - monitorings, skrīnings katru dienu, kas īsti notiek. Un pie pirmās iespējas, ja kaut kur tomēr parādās atkal un mēs zinām, ka ir negodprātīgi gadījumi, es domāju, ka par to nebūtu jābrīnās. Es pieļauju šādus gadījumus, ja tas būs nepieciešams, FKTK rīkosies."
Ministru prezidents ir pārliecināts, ka drosmes nepieciešamajiem lēmumiem nepietrūks. "Jautājums ir drīzāk par juridiskiem un argumentētiem lēmumiem. Mēs nevaram pieņemt tikai politiskus lēmumus," rezumē premjers.
Televīzijas raidījumam neoficiāli zināms, ka FKTK vērsusies "Norvik bankā", lai saņemtu aktuālos datus par bankas likviditātes rādītājiem.
Nesen "Norvik bankā" valdes locekles amatu atstājusi Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča-Rozenblūma, kuras vadībā banka izvērsa kampaņu, sevi pozicionējot kā pensionāru banku. Poča-Rozenblūma raidījumam atzīst, ka turpina palīdzēt bankai īstenot sāktās stratēģijas. Uz bankas iespēju turpināt darbu Latvijā viņa raugās pozitīvi.
"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels "Nekā personīga" rakstiskā atbildē apgalvo, ka neesot pamata spekulācijām vai pieņēmumiem par bankas darbības ierobežošanu. Kopš janvāra jau otrā valdes locekļa aiziešanu no amata Bramvels sauc par bankas iekšienē notiekošām vairāk organizatoriskām izmaiņām. Bankas vadītājs arī vērš uzmanību, ka kopš 2016. gada bankas stratēģija piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas un vairāk koncentrējas uz Latvijas tirgu, jo sevišķi senioru apkalpošanu.
Savukārt nesen "Norvik bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā ieceltais kādreizējais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens Latvijas premjeram nosūtījis vēstuli, rosinot veidot starptautisku ekspertu komisiju, kas vērtētu banku sektoru caurspīdīgumu. Raidījumam Rasmusens pauž viedokli, ka jāsper būtiski soļi, lai atgūtu uzticību Latvijas banku sistēmai.
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka, visticamāk, vēl viena uz ārvalstu klientu apkalpošanu vērsta banka piedzīvo apjomīgu līdzekļu aizplūšanu un strauji samazina darbinieku skaitu.
