Grozījumi paredz, ka pašvaldība iekasēs 908,4 miljonus eiro, bet tērēs 997,7 miljonus eiro. Pērn 15. decembrī apstiprinātajā budžetā RD plānoja iekasēt 906,6 miljonus eiro, bet tērēt – 954,9 miljonus eiro. Tādējādi galvaspilsēta gandrīz dubultos budžeta deficītu līdz 9,8% no pašvaldības ieņēmumiem.
RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidro, ka deficīta pieaugumu galvenokārt veido neapgūtie līdzekļi no iepriekšējiem gadiem, kurus RD nedrīkstot pazaudēt. Tie esot aptuveni 36 miljoni eiro. Savukārt ar 111 miljonu budžeta līdzekļu atlikumu pašvaldības kontā esot pietiekami deficīta segšanai. Jauni izdevumi plānoti aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, piemēram, Rīgas Zooloģiskā dārza "Āfrikas savannas" labiekārtošanai, bērnu laukumu un iekškvartālu remontam galvaspilsētā, kā arī apgaismojuma uzstādīšanai Trīsciema apkaimē.
Lēmumprojektā skaidrots, ka pašvaldības ieņēmumi par 1,8 miljoniem eiro pieaugs, jo dome paredz palielināt iekāsētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjomu, saņemt lielākus valsts budžeta transfertus un kāpināt iestāžu ieņēmumus, bet dažos departamentos samazināt izdevumus.
Lielākie tēriņu kāpumi plānoti Finanšu departamentā, kam papildus atlicināti 26,3 miljoni eiro. Par 14,5 miljoniem pieaugs mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām, jo pašvaldība tam novirzīs valsts budžeta transfertu līdzekļu atlikumu 14,2 miljonu apmērā, kā arī vēl 303 tūkstošus eiro, kas radušies pēc VAS "Latvijas valsts ceļi" transferta palielinājuma. Uzsākto projektu finansēšanai galvaspilsēta tērēs 5,5 miljonus eiro, bet 7,7 veltīs jaunu objektu projektēšanai un būvniecībai. Pieaugs arī kārtējie izdevumi.
Būtiski, ka budžeta grozījumu sēde notika pēc pirmdien ārkārtas sēdē pieņemtajiem pašvaldības nolikuma grozījumiem. Proti, mēram Nilam Ušakovam (S) bija tiesības pārtraukt deputātu jautājumu uzdošanu, ja diskusijas par budžetu būtu pārsniegušas 90 minūtes. Lai gan opozicionāri vairākkārt izteica replikas par jautājumiem atvēlēto laiku, sēdes jautājumu daļa kopumā notika organizēti un mierīgi.
Tiesa, kad 90 jautājumu minūtes bija aizritējušas, bet visi opozicionāri pie vārda nebija tikuši, Ušakovs iejaucās, sakot, ka Finanšu komitejā deputātiem bija iespēja iztaujāt vairāk, bet šajā sēdē jautājumu uzdošana ir noslēgusies. "Aiz strīpas" bija palikuši pieci deputāti.
Juta Strīķe (JKP) oponēja, ka, kamēr citi deputāti varējuši jautājumus uzdot vairākas reizes, viņa pie vārda nav tikusi ne reizi. Ušakovs ierosināja uzstādīt zālē ekrānu, kurā parādītos jautātāju rinda. "Ja mūsu kolēģi dažreiz mēģinātu pievērsties darbam, nevis destruktīvām darbībām, jums nevajadzētu skaitīt, kuram pienākas vai nepienākas sekundes jautājumu uzdošanai," teica Ušakovs.
Juris Pūce (LA) ierosināja atsākt jautājumu uzdošanu, jo pēc jaunās kārtības Ušakovam ir tiesības, nevis pienākums pārtraukt jautājumu uzdošanu. Ušakovs un koalīcijas deputāti piekrita, tāpēc arī atlikušie pieci deputāti tika pie iespējas iztaujāt Finanšu departamenta direktori Tiknusi. Nākamajā pusstundā arī citiem deputātiem radās jauni jautājumi, bet Ušakovs opozīciju pie vārda vairs nelaida. Domnieki "iekarsa" arī debatēm atvēlētajā laikā, pārmetot Ušakovam koalīcijas deputātu laišanu tribīnē pirms opozicionāriem. Šāds solis no opozīcijas izpelnījās vairākus apzīmējumus, piemēram, "favorītisms" un "selekcionēšana".
Uz sēdi ieradās vairāki protestētāji, turot rokās plakātus ar uzrakstiem "Mēs vēlamies normālu mēru", "Gerhard, izbeidz Ušakova patvaļu", "Nost ar Putina ielikteņiem" un citiem saukļiem. Visus plakātus rotāja Jaunās konservatīvās partijas logo. Sākoties sēdes otrajai stundai, palikuši bija tikai plakāti, bet to turētāji – nozuduši.
Jau sēdes sākumā opozicionārs Vilnis Ķirsis (V) rosināja sēdi atlikt līdz nākamās nedēļas sākumam, lai saprastu, kurš pašvaldības nolikums šobrīd ir aktuāls. Deputāti šo priekšlikumu noraidīja. Tad nāca kārta deputātu jautājumiem.
Ģirts Lapiņš (NA) iztaujāja Tiknusi par pašvaldības dotāciju SIA "Rīgas satiksme", kas saņem aptuveni desmito daļu no visa pašvaldības budžeta. Deputāts interesējās, vai RD izvērtē uzņēmuma darbu. Tiknuse atbildēja, ja pēc pirmā ceturkšņa dome izpētīs "Rīgas satiksmes" atskaites.
Dainis Locis (NA) interesējās, kāpēc RD tik bieži groza savu budžetu. "Jā, ir pozīcijas, kur nevar paredzēt visu. Bet vai nevar būt vieni grozījumi rudenī, ar kuriem visam pietiktu," jautāja Locis. Tiknuse atbildēja, ka galvaspilsētā ļoti iekavētu budžeta pieņemšanu, ja jau gada sākumā censtos to izdarīt maksimāli precīzi. Vairākas budžeta pozīcijas ir saistītas ar iepirkumiem un līgumu slēgšanu pēc tam, tāpēc gadā nepieciešams vismaz divas reizes veikt grozījumus.
Pūce taujāja, kāpēc 2017. gadā tikai jūnijā notika pirmie budžeta grozījumi. Tiknuse atbildēja, ka pērn viņai bijis Valsts kasei jāskaidro, kāpēc atsevišķās budžeta pozīcijas ir pārsniegtas. "Kāpēc grozījumi nebija ātrāk, es precīzi nepateikšu. Bet tas ir saistīts ar atlikumu novirzīšanu un atspoguļošanu budžetā," skaidroja Tiknuse.
Mārtiņš Bondars (LA) interesējās par nodibinājuma "riga.lv" dotāciju, kas ik gadu aug un šogad ir jau aptuveni divi miljoni eiro. Deputāts gribētu redzēt, kā šo naudu nodibinājums sadala. Ušakovs pārtrauca Bondara jautājumu, norādot, ka šajos budžeta grozījumos nespriež par dotācijas palielināšanu nodibinājumam.
Sandis Riekstiņš (JKP) taujāja, cik šā gada budžetā paredzēts sportistu prēmēšanai. Tiknuse atbildēja, ka aptuveni 40 tūkstoši. Tad deputāts norādīja, ka pašvaldība arvien vairāk maksā savai uzturēšanai. "Piedodiet, ir arī inflācija. Uzturēšanas izmaksas veidojas no visām iestādēm. Ja mums ir konkrēta saimniecība ar konkrētu apjomu, tad ņemot vērā inflāciju un algu izmaiņas, es neredzu iespēju šīm izmaksās samazināties," skaidroja Tiknuse. Arī deputāts Ansis Ansbergs (LA) pievienojās Riekstiņa paustajam, norādot, ka, viņaprāt, galvaspilsēta stagnē un neattīstās. "Nevaru piekrist, ka uzturēšanas izmaksu pieaugums 2% apmērā ir stagnācija," atbildēja Tiknuse.
Olafs Pulks (V) interesējās par pašvaldības līdzekļiem, ko "Rīga tērē Ušakova slavināšanai". Tiknuse norādīja, ka šajos budžeta grozījumos nav paredzēts celt Sabiedrisko attiecību nodaļas finansējumu.
Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka, viņaprāt, Rīgas infrastruktūra ir sliktā tehniskā stāvoklī – brūk Vanšu tilts, plīst ūdensvadi, trūkst bērnudārzu, sociālā aprūpe ir sliktā kvalitātē. "Pa kripatiņai no kaut kā un sanāk 50 miljoni eiro. Kā var par tādu summu palielināt deficītu un pateikt, ka tas ir atvēlēts galvenajām problēmām?" prasīja Bordāns. Finanšu departamenta direktora Tiknuse deputātam atbildēja, ka vairākas budžeta programmas ir Rīgas izpilddirekciju rīcībā, tomēr viņa atzina, ka jāpilnveido saikne starp attīstības plānošanu un tekošo budžetu. Bondars turpināja, sakot, ka vismaz astoņus miljonus eiro varētu ietaupīt, neslavinot mēru Ušakovu.
Inese Andersone (V) interesējās, vai budžeta grozījumos ievērpts arī finansējums Vanšu tilta remontam. Tiknuse apstiprināja, ka tie ir aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Marija Balcere (JKP) teica, ka Rīgas dome ņirgājas par sociālajiem darbiniekiem. "Darbinieki aizplūst prom uz Pierīgas sociālajiem dienestiem. Kāpēc alga Rīgā palielinās daudz mazāk, nekā Pierīgā?" prasīja Balcere. "Finansējums sociālajiem darbiniekiem ir Rīgas domes uzmanības lokā. Esam skatījušies gan 2013. gadā, gan 2015. un 2018. gadā. Šogad vidējais algas pielikums ir ap 50 eiro. Jā, atsevišķās kategorijās tas nav tik vienādi. Vairāk – augstākās kategorijas darbiniekiem, bet mazāk zemākajās kategorijās. Taču kopējais ieņēmumu apjoms cilvēkiem pieaug," skaidroja Tiknuse.
Domnieki uzdeva arī virkni citu jautājumu. Koalīcijas deputātiem gan nebija neviens jautājums par budžeta grozījumiem.
Deputāti sēdei bija iesnieguši 18 priekšlikumus. Oļegs Burovs (GKR) prasīja vēl 400 tūkstošu eiro lielu finansējumu konkursam par pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai. Līdz šim konkursā bija pieejami 900 tūkstoši eiro, taču līdzfinansējuma tīkotāju skaits pārsniedz atvēlēto summu. Vēl Burovs aicināja piešķirt 150 tūkstošus eiro vairāku skolu ēdnīcu renovācijai.
Priekšlikumu sarūpēja arī mērs Ušakovs. Viņš lūdza piešķirt papildu finansējumu 353 tūkstošu eiro apmērā, lai Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem nodrošinātu naudas balvas un piemaksas.
Šie bija vienīgie priekšlikumi, kurus deputātu vairākums akceptēja, tostarp ar opozīcijas deputātu balsīm.
Atbalstu neguva neviens no opozīcijas priekšlikumiem.
Vairākus priekšlikumus sarūpēja Ķirsis, lūdzot atbalstīt finansējuma novirzīšanu 25% apmērā no katras Rīgas apkaimes samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa konkrētās apkaimes attīstībai. Vēl Ķirsis aicināja 500 tūkstošus eiro no Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvirzīt Satiksmes departamentam, lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības teritorijā esošās kritiskās infrastruktūras uzturēšanu. 2,5 miljonus eiro Ķirsis prasīja Vanšu un Jorģa Zemitānu tiltu ekspertīzei, bet 5,8 miljonus eiro – brīvpusdienām bērnudārzos. 100 un attiecīgi 120 eiro Ķirsis lūdza Ušakova un vicemēra Andra Amerika (GKR) skološanai Latvijas Universitātē par demokrātijas modeļiem. Visbeidzot 931 tūkstoti eiro no pašvaldības dotācijas SIA "Rīgas satiksme" Ķirsis lūdza novirzīt RD Labklājības departamentam, lai nodrošinātu vienreizēju pabalstu 300 eiro apmērā Rīgas pašvaldības teritorijā deklarētajām politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par godu Latvijas valsts simtgadei.
Deputāts Locis prasīja 1,3 miljonus eiro skolotāju veselības apdrošināšanas polisēm. Savukārt 12 tūkstošus eiro Locis prasīja Rīgas Pieminekļu aģentūrai, bet 150 tūkstošus eiro – hokeja skolas "Rīga" halles jumta remontam. Vēl 36,3 tūkstoši eiro Locim bija nepieciešami, lai monitorētu gaisa kvalitāti Rīgā.
Jurģis Klotiņš (NA) lūdza 300 tūkstošus eiro Mazās Piena ielas pārbūvei un bruģa seguma atjaunošanai un 25 tūkstošus eiro velonovietņu izveidei Rīgā. Deputāts Bondars rosināja atņemt 1,9 miljonu eiro subsīdiju nodibinājumam "riga.lv".
Deputāte Strīķe lūdza piešķirt 1,37 miljonus eiro, lai nodrošinātu dzīvesvietu 32 ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti. Šī priekšlikuma noraidīšana mudināja opozīcijas deputātus, skaidrojot balsojuma motivāciju, kaunināt koalīcijas deputātus.
Budžeta grozījumi arīdzan paredz, ka papildu 490 tūkstošus eiro novirzīs iekškvartālu piebraucamo ceļu sakopšanai. Vēl pusmiljonu eiro atvēlēs līdzfinansējumam nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārziņā esošo programmu finansējumu palielinās par 13,8 miljoniem eiro. Par 7,3 miljoniem augs izdevumi Rīgas sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās, bet par 1,3 miljoniem eiro vairāk tērēs arī galvaspilsētas bērnudārzos. Izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas izdevumus palielinās par 1,8 miljoniem eiro.
Labklājības departamenta pārziņā esošo programmu tēriņus cels par 850 tūkstošiem eiro, bet Mājokļu un vides departamenta izdevumi augs par 165 tūkstošiem eiro.
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" pārziņā esošo programmu finansējums augs par 723 tūkstošiem eiro, būvvalde saņems vēl 45 tūkstošus eiro, pie papildus 351 tūkstoša eiro tiks "Rīgas pieminekļu aģentūra", "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" saņems vēl 74 tūkstošus eiro, bet "Rīgas enerģētikas aģentūra" – vēl 43 tūkstošus eiro.
Debatējot par budžetu, tribīnē devās vairāki opozicionāri. Deputāts Lapiņš skaidroja, ka Nacionālā apvienība budžeta grozījumus neatbalstīs, jo nepiekrīt "gāzi grīdā" deficīta palielināšanai. Viņš arīdzan pauda, ka budžets neesot caurspīdīgs. "Korupcija ir problēma Rīgas struktūrvienībās, bet korupcijas mazināšanai naudas nav," teica Lapiņš. Viņa partijas biedrs Klotiņš savukārt cerēja, ka otrdienas spožā saule kādu dienu iespīdēs arī domē.
Deputāts Ķirsis tribīnē klāstīja, ka šodien Rīgā vairs pat nedrīkst uzdot jautājumus, tādējādi atsaucoties uz Ušakova lēmumu vairs neļaut deputātiem iztaujāt Finanšu departamenta direktori Tiknusi. Tad Ķirsis pievērsās budžeta grozījumiem, stāstot, ka šobrīd Rīga konkurē nevis ar Jelgavu vai Ventspili, bet ar Viļņu un Tallinu. "Ja pienāks brīdis, ka tur dzīves kvalitāte izrādīsies labāka, tad Rīga sāks stagnēt. Naudai jāplūst, tur, kur tā uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. Vienīgais, kas Rīgu var glābt, ir varas maiņa," stāstīja Ķirsis.
Tribīnē kāpa arī Ušakovs, pārmetot deputātiem "maldinošu spēli ar jēdzieniem". Viņš skaidroja, ka vairums izdevumu grozījumos saistīti ar pērn neiztērēto naudas līdzekļu pārnešanu. "Pateicoties grozījumiem, pilsētas finanšu stāvoklis gada beigās būs labāks," rezumēja Ušakovs. Šādam skatījumam no tribīnes piekrita arī Burovs.
"Latvijas attīstībai" deputāts Ansbergs sēdi nosauca par farsu, jo RD neievēro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Viņš arīdzan pauda, ka jau decembrī deputāti nesaņēma atbildes uz visiem jautājumiem, bet nu paredzēts vēl krietni paaugstināt deficītu. "Noteikti aicinu budžetu neatbalstīt. Nesaprotu, kāpēc Ušakovs pārmet manipulāciju ar terminiem," pauda Ansbergs.
Ansberga partijas biedrs Pūce uzsvēra, ka budžeta grozījumi nav grozījumi, bet budžets nav budžets. "Tā ir fikcija. Nav nekāda nozīme ne budžeta komisijai, ne Finanšu komitejai, ne šais sēdei. Finanšu departamenta direktora man teica, ka budžets vajadzīgs, lai pareizi atskaitītos Valsts kasei. [..] Mēs balsojam par budžeta grozījumiem, kuriem nav nozīmes. Budžeta veidošanas prakse domē ir arhaiska, necaurspīdīga, neataino pilsētas finanšu situāciju. Vienīgā iespēja sekot līdzi domes finanšu situācijai ir gada pārskati, bet tie ir ar viena gada novirzi. Ušakova kungam mūs vajadzētu aicināt balsot par 2016. gada budžetu, jo tas ir pēdējais par ko mums ir dati," no tribīnes teica Pūce.
Bordāns tribīnē atminējās savas studijas Juridiskajā fakultātē, kas likušas viņam domāt, ka šai izglītībai ir kāda jēga. "Esmu sapratis, ka jēga ir nevis tam, ko uzliek uz papīra, bet tam, kas dzīvē notiek," teica Bordāns. Viņš citēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) rīkojumā paustās atziņas, argumentējot, ka Rīgas domē šobrīd nav iespējams iegūt visu informāciju, kas ļautu spriest par budžeta grozījumu izdarīšanu. "Rīgā jau sen ir nostabilizējies viens vai divi ģimenes uzņēmumi. Lai man piedod, bet viena no tām ir Rīgas mērs. Mērs savās mājās apspriež, ko darīt ar budžetu. Mēs esam vienkārši statisti," teica Bordāns.
Lauris Ērenpreiss (V) pateicās pozīcijas deputātiem par ilgo klusēšanu un to, ka viņi ļāvuši opozīcijai izmantot visas 90 jautājumu uzdošanas minūtes. "Varbūt jūs nesapratāt, vai nezinājāt, bet neizmantojāt iespēju iegriezt opozīcijas deputātiem," pauda Ērenpreiss.
Linda Ozola (JKP) ieteica domniekiem mācīties no Briseles attieksmi pret naudu. "Redzot Briseles trotuārus un sabiedrisko transportu, man ir pilnīgi skaidrs, ka šī turīgā pilsēta cilvēkos iegulda krietni vairāk, nekā bruģī un tramvajos," klāstīja Ozola.
Budžeta grozījumu sēde otrdien sākās pulksten 10, bet noslēdzās pēc pulksten 17.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
