Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina nostiprināt Latvijas finanšu sektoru un aizstāvēt tā intereses Eiropas Savienības (ES) līmenī, trešdien konfederācijas biedru pilnsapulcē sacīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka tikai finanšu sektora ātra sakārtošana nozīmēs nacionālo uzņēmēju aizsardzību.
"Protams, ka ir jācīnās ar korupciju un naudas atmazgāšanu, bet Latvijai ir nepieciešams arī spēcīgs un labi uzraudzīts banku sektors. Pārvaldām riskus, bet saglabājam un attīstām savu banku sistēmu kā daļu no ES banku sistēmas," sacīja Gavrilovs.
Viņš norādīja, ka ilgi nebūs iespējams sabalansēt ASV un Eiropas intereses, tāpēc Eiropai jāuzņemas līdera loma. "Piesaistām labākos konsultantus no OECD un uzlabojam visu banku sistēmu. Nedrīkst visas bankas likt zem cirvja," teica Gavrilovs.
Viņš uzsvēra, ka noteiktie 5% nerezidentu biznesa nav normāls kvalitātes rādītājs, jo īsā laikā bankām nav iespējams pāriet uz citu biznesa modeli. "Gluži pretēji - no astoņiem miljardiem eiro nerezidentu noguldījumu apmēra būtu jāizvirza mērķis piesaistīt 18 miljardus eiro - tas ir izaicinājums Latvijai un Eiropai. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) vispirms būtu jākonsultē, jāpalīdz un tikai pēc tam jāsoda," pauda Gavrilovs.
Reizniece-Ozola norādīja, ka Latvijas stratēģisko partneru tolerances līmenis pret Latvijas banku sektoru ir ļoti būtiski krities, tas pat nav tāds, kāds bija pērn.
"Bankas jau pašas pakāpeniski atteicās no riskantajiem klientiem, bet ar to vēl nepietiek. Jātiek vaļā no klientiem, kuri nav saprotami, kuriem nav saprotamas naudas plūsmas. Jāatbrīvojas no riskiem, kurus nespējam vadīt un patlaban ir kļuvis skaidrs, ka visus riskus nespējam vadīt. Ja tuvākajā laikā neveiksim radikālus soļus, ne tikai atsevišķas bankas, bet Latviju kā valsti var iekļaut pelēkajā sektorā un tas būtu liels trieciens visiem uzņēmējiem," sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa gan atzina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) patlaban distancējas un nostājas ērtā pozīcijā - vērtē uzraugāmo banku biznesa plānus nevis noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus. ""ABLV Bank" gadījums ir labs indikators, lai šo jautājumu paceltu Eiropas politiskā līmenī un liktu ECB vairāk iesaistīties. To es apņemos Eiropas līmenī iniciēt," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Iepriekš Putniņš atzīmēja, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%. "Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem," teica Putniņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
