Foto: LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi un parlamentā iesniegusi likumprojektu – "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums", liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija. Plānots, ka likums noteiks organizācijas mērķus un pienākumus, kā arī regulēs kameras attiecības ar valsti.

Likums paredz reglamentēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) darbības tiesisko pamatu, principus, mērķus, kā arī tās tiesības un pienākumus.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība. Tajā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2300 uzņēmumi un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības.

Kā pamatots anotācijā, ir vairāki iemesli, kāpēc likums ir nepieciešams. Lai veicinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams pieņemt "atbilstošus lēmumus gan attiecībā uz normatīvajiem tiesību aktiem, gan politikas dokumentiem", tāpēc "ir svarīgi konsultēties ar tautsaimniecības "mugurkaulu" – uzņēmējiem"". Pašlaik LTRK iesaisti neregulē likums, tāpēc gadās, ka tā netiek piesaistīta tautsaimniecībai būtisku jautājumu sagatavošanā.

Anotācijā atzīmēts, ka Latvijā no 1934. gada 21. decembra līdz 1940. gada 28. jūnijam bija spēkā likums par LTRK. Līdz ar to ar jauno likumu tiktu daļēji atjaunota Latvijas vēsturiskā pieredze.

Likumprojekts neparedz papildus budžeta izdevumus. Kameru nav paredzēts finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta.

Likumprojekts iepriekš apspriests LTRK, kā arī par to notikušas konsultācijas ar virkni citām nevalstiskajām organizācijām.

Likumprojektu veido deviņi panti. Tas regulē kameras statusu, darbības pamatu, principus, mērķus, tiesības, pienākumus, kā arī LTRK attiecības ar valsti. Likumprojektā noteikts, ka LTRK ir valdības sadarbības partneris Latvijas tautsaimniecības jautājumos, kā arī kamera "tiesīga uzņemties un valsts ir tiesīga nodot tai atsevišķu valsts funkciju izpildi, ja par šādu sadarbību ir noslēgts līgums vai tā ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!