"Skaidrā nauda ir ļoti riskanta, jo mēs neredzam, no kurienes tā nāk un uz kurieni aiziet. Mēs varam izpētīt tikai to, kas tiek deklarācijās iedeklarēts, kur it kā viņa ietu," intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Kopš 2011. gada spēkā ir likums, kas nosaka, ka, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, ir jādeklarē skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro. Kā liecina Latvijas muitas statistika, pērn deklarēti 207 šādi skaidras naudas vedumi, kuros no Latvijas izvesti 203,15 miljoni eiro.
Runājot par naudas atmazgāšanas shēmām, kurās par ķēdes posmu kļūst arī Latvija, Burkāns norādīja, ka šāda skaidras naudas vešana pār robežām ir veids, kā apiet banku sistēmu. "Šī ir viena no vājajām vietām, kas jāstiprina," teica Burkāns.
Daļa skaidras naudas vedēju ir juridiskas personas, kuras lielākoties deklarācijas raksta, ka naudas vešanas mērķis ir valūtas maiņas darījumi, stāsta Burkāns: "Tur varētu būt objektīvas vajadzības un gandrīz 100% likumīgi, bet es saku – gandrīz 100%."
''Lielākā masa jau ir fiziskās personas, kas ved pāri pār robežu. Spriežot pēc tā, ko viņas ir nodeklarējušas, galvenie kustības virzieni, ko viņas deklarē, ir austrumu valsts. Tātad, es runāju par Krieviju un Ukrainu, galvenokārt, un viņu norādītais virziens ir Šveice,'' viņš skaidro. Galvenokārt dominē trīs, četri iemesli skaidras naudas pārvadāšanā, lai arī iemeslu saraksts kopumā ir stipri garāks. Galvenie iemesli ir nekustamā īpašuma iegāde, noguldījumi un investīcijas komercdarbībā, izklāsta Burkāns.
