Saeimas dienaskārtībā atkal atgriezusies ideja par iespēju mantot 2. pensiju līmeņa kapitāla nopelnītos līdzekļus. Parlamentā gulst gan vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstīta iniciatīva, gan grozījumi, kas jau iepriekš konceptuāli atbalstīti. Tāpat nule kā saņemts Labklājības ministrijas (LM) izvērtējums par priekšlikumu, kas paredz iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Portāls "Delfi" apkopo institūciju un organizāciju dažādo nostāju šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka Saeima pērn novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz iespēju mantot 2. pensiju līmenī jeb valsts fondēto pensiju shēmā (VFPS) uzkrāto naudu, ja iemaksu veicējs ir miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lai gan priekšlikumi otrajam lasījumam bija jāiesniedz līdz novembra beigām, likumprojekts otrajā lasījumā Saeimā vēl nav skatīts. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gaidīja LM atzinumu. To ministrija iesniedza šogad martā.
Tāpat pērn oktobrī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" iniciēja parakstu vākšanu portālā "Manabalss.lv" par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu. Iniciatīva savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu, un tā janvārī tika iesniegta Saeimā.
Četri iespējamie mantošanas ceļi
Ņemot vērā Saeimā iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, LM izvērtēja četrus iespējamos mantošanas variantus.
Pirmais variants paredz: ja 2. pensiju līmeņa kapitāla dalībnieks nomiris pirms vecuma pensijas pieprasīšanas un viņam bijuši apgādājamie, viss Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) kapitāls tiek ieskaitīts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējumu pensiju. Savukārt, ja personai nav bijuši apgādājamie, uzkrātais kapitāls ir mantojams.
Otrais variants paredz mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu dalībnieka nāves gadījumā Civillikumā paredzētajā kārtībā. Trešais variants – mantojamā VFPS kapitāla pieskaitīšana mantinieka 2. pensiju līmeņa kapitālam, neveicot skaidras naudas izmaksas. Un ceturtais variants – cilvēka izvēles iespēja, nosakot, vai VFPS uzkrātais kapitāls ir mantojums vai izmantojams, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, vai pieskaitāms viņa norādīto labuma guvēju VFPS kapitālam.
LM kritiska – grozījumi nav nepieciešami
Par spīti dažādajiem mantošanas variantiem, LM uzstāj, ka grozījumi nav nepieciešami. Ministrija Saeimai nosūtītajā atzinumā uzsver, ka 2. pensiju līmeņa kapitāls ir daļa no valsts izveidotās solidārās obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas, kas veidojas no īpaša nodokļa ar sociālu mērķi. Taču "nodoklis nekādi nav un nevar būt personas īpašums". Līdz ar to 2. pensiju līmeņa kapitāls nevar tikt pielīdzināts personas īpašumam un iekļauts mantojumā.
Ieviešot 2. pensiju līmeņa kapitāla mantošanu, varētu ciest to ģimeņu materiālais stāvoklis, kurās miris kāds no apgādniekiem, īpaši, ja apgādnieks ir miris agrīnā vecumā.
"Gados jaunām ģimenēm ar maziem bērniem 2. pensiju līmeņa dalībnieka nāves gadījumā mantojumā izmaksātā samērā niecīgā 2. pensiju līmenī uzkrātā summa, kas, iespējams, tiktu izlietota kāda īstermiņa parāda vai kredīta atmaksai vai preču un pakalpojumu iegādei, neatsvērtu tos turpmākos zaudējumus, ko radītu apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra samazinājums," norāda LM.
VFPS uzkrājuma mantošana ministrijas ieskatā nerisinātu nevienu sociālo problēmu, bet radītu tikai papildu administratīvās izmaksas, skaidro LM. Tāpat ministrija norāda, ka priekšlikums nerisina saņemamās pensijas apmēra adekvātuma un pietiekamības nākotnē jautājumu un ka tas neuzlabos motivāciju veikt obligātās iemaksas.
Ministrija atgādina, ka iedzīvotājiem, kuri vēlas individuāli sarūpēt saviem tuviniekiem mantojumu, ir daudz citu šim mērķim piemērotu instrumentu.
Ēnu ekonomikas samazinājums – FM un bankas saredz ieguvumus
Savukārt Finanšu ministrija (FM) konceptuāli atbalsta 2. pensijas līmeņa uzkrājuma mantošanu. FM gan uzsver, ka mantošanas gadījumā būtu jāparedz kapitāla saglabāšana sistēmā. "Pensiju kapitāls būtībā tiek uzkrāts, lai nodrošinātu ienākumu pensijas vecumā, savukārt tā izmaksa naudā šim mērķim neatbilst, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju, jo personām, kas pensionējas, nav iespējas pašām savu pensijas kapitālu saņemt vienreizējas izmaksas veidā," atgādina ministrija.
Arī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) mantošanas iniciatīvu atbalsta. Asociācijas ieskatā tā vairos uzticību pensiju sistēmai, kā arī motivāciju maksāt obligātās iemaksas.
"Ja no ēnu ekonomikas izdotos izvilināt obligāto iemaksu veicēju pieaugumu kaut 1% apmērā, tad tas pilnībā nosegtu tos pārdesmit miljonus eiro, kas saistīti ar priekšlaicīgiem nāves gadījumiem un apgādnieku pensiju finansēšanu," uzskata LKA. Asociācija atbalstītu arī priekšlikumu par mantojamā VFPS kapitāla pieskaitīšanu mantinieka VFPS kapitālam.
Arī Latvijas Bankas ieskatā iniciatīva veicinātu iedzīvotāju interesi par viņu uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī kopumā palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku.
Ieviešot 2. pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla mantojamību, samazinātos ieskaitījumi pensiju speciālajā budžetā no mirušo VFPS dalībnieku pensiju kapitāla. To apmērs 2016. gadā sasniedza 6,9 miljonus eiro. Saskaņā ar LM prognozēm mirušo VFPS dalībnieku pensiju kapitālā ieskaitījumi spēkā esošā regulējuma ietvaros 2030. gadā varētu sasniegt 2% no pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem.
Latvijas Bankas aplēses rāda, ka laika posmā līdz 2030. gadam pietiktu ar 0,3 procentpunktu samazinājumu ēnu ekonomikā, lai mantojamības efekts uz kopējo valsts budžetu būtu neitrāls.
Sliecas sekot Civillikumam
LKA uzskata, ka vienkāršākais risinājums VFPS uzkrātā kapitāla mantošanai būtu to noteikt Civillikumā paredzētajā kārtībā. Savukārt, ja likumdevējs uzskatītu, ka VFPS uzkrātā kapitāla mantošana nonāk pretrunā ar solidaritātes principu, iespējams risinājums, ka 2. pensiju līmeņa kapitālu manto tikai valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā esošas personas, pieļauj asociācija.
Arī Tieslietu ministrijas ieskatā būtu atbalstāms otrais variants, kas Civillikuma izpratnē uzskatāms par klasisku mantošanu. Proti, 2. pensiju līmeņa uzkrātais kapitāls no personas nāves brīža ir "neatņemama mantojuma masas sastāvdaļa", līdz ar to – pēc mantinieka pieprasījuma – uzkrātais kapitāls būtu izmaksājams naudā.
Pašlaik 2. pensiju līmenim pievienojušies 1,28 miljoni dalībnieku, un kopumā pensiju 2. līmenī uzkrāti 3,28 miljardi eiro.
Latvijā izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. 1. pensiju līmenī iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas līmeņa veicēji, un iemaksas tiek izmantotas, lai nodrošinātu pensijas tagadējiem pensionāriem. Pensiju 2. līmeni veido daļa no strādājošo sociālajām iemaksām, kas ar pašu izvēlēta līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas paša maksātāja pensijai. Savukārt 3. pensiju līmenī iemaksas var veikt brīvprātīgi.
Pašlaik no personas veiktajām sociālajām iemaksām 20% tiek novirzīti pensijām. Lielāks īpatsvars jeb 14% tiek novirzīti 1. pensiju līmenim, bet 2. līmeņa uzkrājumā nonāk 6%.
Pašlaik 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu nav iespējams mantot, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Taču mantošanas iespēja ir gadījumā, ja cilvēks pensionējas un izlemj par uzkrāto 2. pensiju līmeņa kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas jeb mūža pensijas polisi. Šāda iespēja Latvijā ir kopš 2013. gada rudens. Tomēr jāņem vērā, ka apdrošinātāji, kas piedāvā iegādāties mūža pensijas polisi, noteikuši minimālo uzkrātā kapitāla apjomu, kas dod tiesības izmantot šo pakalpojumu, un patlaban tie ir 3000 eiro.
Kamēr diskusijas par 2. pensiju līmeņa mantošanas iespējām vēl turpinās, 7. martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstījusi ieceri ieviest pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam. Komisijas atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
Komisija lēmusi sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā, kā arī veikt aprēķinus par to, cik liels finansējums nepieciešams šīs iniciatīvas īstenošanai.
