Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēmusi iepriekš Latvijas Bankas kritizētā un tās darbību regulējošā likumprojekta vietā virzīt komisijas veidotu alternatīvu, kas arī paredz, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas.
Vēstīts, ka parlaments februārī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Šādas likuma izmaiņas rosināja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi pašreizējo sešu gadu vietā. Šobrīd Latvijas Bankas likums neparedz ierobežojumus ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu vairākus termiņus pēc kārtas.
Paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidenta amatu var ieņemt tikai persona ar nevainojamu reputāciju. Ar pieredzi un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.
Grozījumos arī noteikta procedūra Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata, paredzot, ka Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Bankas prezidents neatbilst amata kritērijiem. Tai skaitā nevainojama reputācija, un papildus noteikts, ka prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļa pilnvaras tiek apturētas uz kriminālprocesa laiku.
Taču trešdien "Vienotības" sagatavotais likumprojekts Budžeta komisijas atbalstu neguva. Deputāti lēma izskatīšanai Saeimā virzīt komisijas alternatīvo likumprojektu. Tas guva konceptuālu Budžeta komisijas deputātu atbalstu.
Par "Vienotības" sagatavoto likumprojektu komisijas sēdē bažas pauda Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā esošo situāciju Latvijas Bankā un vidi tajā, nebūtu īstais brīdis vērt vaļā šo centrālās bankas likumu.
Tieslietu ministrijas (TM) ieskatā ierobežojums, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, problēmas nesagādātu. Savukārt grozījumi, kas paredz paplašināt iespējas, kā atbrīvot centrālās bankas prezidentu no amata, varētu neatbilst Eiropas Centrālās bankas normām.
Tāpat diskusijas norisinājās par kritērijiem, kas izvirzīti likumprojektā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam. "Vienotības" sagatavotajā likumprojektā kritēriji centrālās bankas prezidentam izvirzīti tādi paši, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā komisijas vadītājam.
Deputāts Edgars Putra (ZZS) pauda, ka šādas prasības "diezgan nopietni sašaurinātu pretendentu loku". Parlamentārietis vērsa uzmanību, ka sabiedrības viedokļu līderi, kuri varētu ieņemt amatu, šiem punktiem nekvalificētos. Piemēram, Uldis Pīlēns, hipotētiski sprieda Putra.
Kritiska par izvirzītajiem kritērijiem bija arī deputāte Inguna Sudraba (NSL). Viņa uzsvēra, ka pirms 18 gadiem, rakstot FKTK likumu, izpratne par kritērijiem bija cita. Piemēram, jēdziens "pieredze" šodien ir stiepjams kā gumija. Deputātes ieskatā būtu jānosaka citi centrālās bankas prezidenta amata kandidāta kritēriji.
Ņemot vērā plašās deputātu un iesaistīto pušu pārstāvju diskusijas, komisija lēma virzīt savu alternatīvo likumprojektu izskatīšanai Saeimā 22. martā. Komisijas sagatavotajā likumprojektā saglabāts priekšlikums, kas paredz, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, kā arī Latvijas Bankas prezidentam amata kandidātam izvirzītie kritēriji. Deputāti gan paredzēja, ka šie kritēriji tiks modificēti.
Deputāti lēma alternatīvajā likumprojektā nelikt normu par Latvijas Bankas prezidenta impīčmentu un normu, kas paredz bankas vadības pilnvaru termiņa samazināšanu līdz pieciem gadiem.
Ziņots, ka centrālās bankas pārstāvji arī iepriekš par grozījumiem pauda bažas. Kušners intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu aicināja politiķus rūpīgi izsvērt grozījumus, lai tie pēcāk neradītu nevēlamas sakas. Grozījumi ir iekļautas ļoti specifiskas prasības kandidāta atbilstībai šim amatam, kā arī šīs prasības ir ļoti šauri nodefinētas, pauda Kušners.
Viņš vērsa uzmanību, ka šīm prasībām neatbilst, piemēram, Lietuvas centrālās bankas prezidents, kurš ir jurists, un varētu neatbilst arī citu Eiropas centrālo banku prezidenti.
"Kāpēc tik precīzi? Es labticīgi pieņemu, ka cilvēki uzskata, ka tādas prasības ir nepieciešamas," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Centrālā banka ir finanšu sistēma mugurkauls, atzīmēja amatpersona un aicināja būt uzmanīgiem ar "tām pārmaiņām, kas varētu tikt ierosinātas un kurām varētu būt sekas".
"Jebkuru pārmaiņu gadījumā, īpaši nepārdomātu pārmaiņu gadījumā, riski vienmēr pieaug. Un situācija, kas ir šobrīd, rada ieganstus lietām, kurām nevajadzētu notikt un kurām nav iemesla," rezumēja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Pēcāk arī Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa, vērtējot likuma grozījumus, norādīja, ka neatbalsta sasteigtu lēmuma pieņemšanu, tāpēc visi priekšlikumi jāizsver pārdomāti.
Razmusa pauda, ka deputātu priekšlikumi pašreizējo situāciju īpaši nemainīs, taču uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešams saskaņot ar Eiropas Centrālo banku.
"Prezidenta pilnvaru termiņa ierobežošana ir likumdevēja izšķiršanās," norādīja Razmusa, piebilstot, ka vairumā Eiropas valstu centrālo banku prezidentu amata pilnvaru termiņš ir no pieciem līdz astoņiem gadiem ilgs.
"Mēs neatbalstītu steidzamus grozījumus, kas neko nerisinās. Ja likumdevējs uzskata, ka ir jāgroza, tad tā ir jūsu izšķiršanās. Šos jautājumus, ko min Saeima, vajadzētu izsvērt pārdomāti. Bet, vai lēmums vajadzīgs tagad, domājiet jūs paši," teica Razmusa.
Kā ziņots, korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
