Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jaunnedēļ pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Latvijas Bankas likumā. Tos iepriekš centrālās bankas pārstāvji aicināja politiķus rūpīgi izsvērt, lai tie pēcāk neradītu nevēlamas sakas.
Parlaments februārī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Šādas likuma izmaiņas rosināja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi pašreizējo sešu gadu vietā.
Paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidenta amatu var ieņemt tikai persona ar nevainojamu reputāciju. Ar pieredzi un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.
Grozījumos arī noteikta procedūra Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata, paredzot, ka Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Bankas prezidents neatbilst amata kritērijiem. Tai skaitā nevainojama reputācija, un papildus noteikts, ka prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļa pilnvaras tiek apturētas uz kriminālprocesa laiku.
Šobrīd Latvijas Bankas likums neparedz ierobežojumus ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu vairākus termiņus pēc kārtas. "Lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumus tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc samērīga laika būtu jāizraugās jauns profesionālis," iepriekš uzsvēra "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.
Kritisks par šo likumprojektu Saeimā bija Jānis Ruks (LRA): "Es neizprotu pašreiz steigu grozīt šo likumu, jo patiesībā tas ir ļoti nopietns jautājums. Tas nekādā veidā nevar ietekmēt un neietekmēs to situāciju, kas ir radusies valstī."
"Turklāt ir bažas par likuma grozījumu kvalitāti, jo daži punkti, kas, piemēram, paredz Latvijas Bankas prezidenta un padomes locekļu pilnvaru termiņu saīsināt no sešiem gadiem uz pieciem, patiesībā skar Latvijas Bankas neatkarību, jo pašreiz likumdošanā noteiktie seši gadi nodrošina, ka ievēlēšana notiek katrā otrajā Saeimā. Tātad patiesībā šeit ir ļoti būtiski izjaukts līdzsvars," turpināja Ruks.
Plānots, ka grozījumus pirmajā lasījumā Saeimas komisija skatīs trešdien.
Iepriekš bažas pauduši arī centrālās bankas pārstāvji. Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu aicināja politiķus rūpīgi izsvērt grozījumus, lai tie pēcāk neradītu nevēlamas sakas. Grozījumi ir iekļautas ļoti specifiskas prasības kandidāta atbilstībai šim amatam, kā arī šīs prasības ir ļoti šauri nodefinētas, pauda Kušners.
Viņš vērsa uzmanību, ka šīm prasībām neatbilst, piemēram, Lietuvas centrālās bankas prezidents, kurš ir jurists, un varētu neatbilst arī citu Eiropas centrālo banku prezidenti.
"Kāpēc tik precīzi? Es labticīgi pieņemu, ka cilvēki uzskata, ka tādas prasības ir nepieciešamas," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Centrālā banka ir finanšu sistēma mugurkauls, atzīmēja amatpersona un aicināja būt uzmanīgiem ar "tām pārmaiņām, kas varētu tikt ierosinātas un kurām varētu būt sekas".
"Jebkuru pārmaiņu gadījumā, īpaši nepārdomātu pārmaiņu gadījumā, riski vienmēr pieaug. Un situācija, kas ir šobrīd, rada ieganstus lietām, kurām nevajadzētu notikt un kurām nav iemesla," rezumēja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Pēcāk arī Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa, vērtējot likuma grozījumus, norādīja, ka neatbalsta sasteigtu lēmuma pieņemšanu, tāpēc visi priekšlikumi jāizsver pārdomāti.
Razmusa pauda, ka deputātu priekšlikumi pašreizējo situāciju īpaši nemainīs, taču uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešams saskaņot ar Eiropas Centrālo banku.
"Prezidenta pilnvaru termiņa ierobežošana ir likumdevēja izšķiršanās," norādīja Razmusa, piebilstot, ka vairumā Eiropas valstu centrālo banku prezidentu amata pilnvaru termiņš ir no pieciem līdz astoņiem gadiem ilgs.
"Mēs neatbalstītu steidzamus grozījumus, kas neko nerisinās. Ja likumdevējs uzskata, ka ir jāgroza, tad tā ir jūsu izšķiršanās. Šos jautājumus, ko min Saeima, vajadzētu izsvērt pārdomāti. Bet, vai lēmums vajadzīgs tagad, domājiet jūs paši," teica Razmusa.
Kā ziņots, korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
