Ieviešot inovācijas finanšu nozarē, nedrīkst aizmirst par kiberdrošību un patērētāju aizsardzību, sarunā ar portālu "Delfi" saka Eiropas Komisijas (EK) Jaunuzņēmumu un inovāciju daļas vadītājs un EK "fintech" darba grupas vadītājs Pēteris Zilgalvis. Eksperts atzīst, ka būtiski ir arī turēt tempu un spēt skriet līdzi pasaulē notiekošajam - jo sevišķi strauja attīstības finanšu jomā notiek Ķīnā. Vaicāts par Latviju, Zilgalvis atzīst, ka Latvijā ir redzami daudzsološi "fintech" startapi.
Kādai EK ieskatā pēc pieciem, desmit gadiem būtu jāizskatās "fintech" nozarei Eiropā?
Esam par inovācijām. Gribam, lai finanšu nozare Eiropā ir konkurētspējīga un tehnoloģiski attīstīta. Pagaidām Eiropai tik slikti neiet. Diezgan daudzi Eiropas vienradži ir finanšu tehnoloģiju jomā, piemēram, Lielbritānijas un Igaunijas uzņēmums "Transferwise". Eiropā ir vienots tirgus maksājumiem, un šajā jomā mums ir veiksmīgākie uzņēmumi.
Izveidojām "fintech" rīcības grupu "Fintech Task Force", savedot kopā atbildīgos EK cilvēkus, lai strādātu vienotas politikas veidošanai. Publiskajās konsultācijās saņēmām 226 atbildes no dažādām organizācijām, piemēram, Eiropas Banku federācijas. Izstrādājām "fintech" rīcības plānu, kas tiks pieņemts 7. martā. Dokumentā būs ietvertas regulatorās inovācijas, piemēram, regulatorās smilšukastes, blokķēdes, sadarbspēja un standarti, jautājumi, kā vairāk varam saskaņot to, ko regulatori dara atsevišķās valstīs. Būs "fintech" inovāciju laboratorija - aicināsim visu dalībvalstu regulatorus uz Briseli, kur viņi runās ar tehnoloģiju pārdevējiem neitrālā vietā par to, ko nozīmē mākonis, mākslīgais intelekts, robopadomnieks, blokķēdes. Redzam, ka vislielākās grūtības ieviest jaunās tehnoloģijas finanšu nozarē ir nevis tajās valstīs, kur uzraugs ir visstingrākais, bet gan tur, kur regulators ir nezinošs. Šī ir ideja, kā veicināt pielietojamu tehnoloģiju ieviešanu.
Kādus riskus EK redz? Ka varam atpalikt attīstībā, vai otrādi – ka attīstība ir pārāk strauja un nekontrolēta?
Galvenie ir kibedrošības riski. Inovācijām ir jābūt drošām. Jāņem vērā, ka uzbrucēji attīstās līdz ar inovācijām.
Otrs ir risks, ka varam atpalikt. Bankas, finanšu institūcijas, jaunuzņēmumi var atpalikt no tā, kas notiek Singapūrā vai Ķīnā, vai ASV. Pēdējā laikā visvairāk skatāmies uz Āziju gan kā uz interesantiem sadarbības partneriem, gan kā uz konkurentiem. Āzijā šajā jomā notiek strauja attīstība.
Svarīgi arī, lai patērētāji tiek aizsargāti un lai neviens patērētājs netiek izslēgts, piemēram, tādējādi, ka ir vajadzīgi pārāk jaudīgi viedtālruņi. Risinājumiem jābūt bāzētiem uz Eiropas vērtībām, ka patērētājs ir centrā. Ja šie aspekti tiek ievēroti, tad izmēģināsim blokķēdes, izmēģināsim jaunus veidus, kā var kaut ko darīt.
Kurās jomās blokķēdes varētu vislabāk izmantot?
Šajā jomā visvairāk attīstījies finanšu sektors. 90% no Eiropas bankām jau ir izmēģinājumi ar blokķēdēm tādās jomās kā finanšu instrumentu tirdzniecība, reģistrēšana.
Arī apdrošināšanas jomā tiek meklēti risinājumi. Piemēram, Francijas lielākajam apdrošinātājam ir uz blokķēžu tehnoloģiju balstīta lietotne "Fizzy" kavētu lidojumu apdrošināšanai - ja lidmašīna kavējas, kompensācija par kavēšanos tiek ieskaitīta automātiski, nav nekur jāsūta atlīdzības pieteikums.
Ir vēl dažas jomas – loģistika, veselība, vides aizsardzība –, kur regulators var saņemt ziņu no tā, kas tiek vērots, uzraudzīts. Tas var padarīt dzīvošanu daudz ērtāku, var ietaupīt laiku un naudu.
Blokķēdes nav risinājums visam. Neesam tik naivi. Taču tas var būt ļoti nozīmīgs risinājums daudzās nozarēs, kur vajag datubāzi, kur vairākām pusēm vajadzīga iespēja vienlaikus skatīties.
Bieži vien kā priekšrocība tiek minēts arī tas, ka pēc tam vairs nevar iejaukties datos?
Pēc tam datus nevar mainīt. Tas ir liels šķērslis krāpniecībai, kas var notikt parastā datubāzē vai uz papīra, kur kāds var kaut ko mainīt.
Pašlaik blokķēdes vairāk saistās ar kriptovalūtu, ar bitkoniem? Vai šajā jomā ir vajadzīgs kāds regulējums? Bitkoinu vērtība ir ļoti svārstīga.
Par bitkoiniem mans slēdziens ir, ka tie ir derīgi tikai spekulācijai.
Nav jau tā, ka šī joma nemaz netiek regulēta. Naudas atmazgāšanas novēršanas likumdošana paredz: kad bitkonus vai citas kriptovalūtas maina uz eiro vai citām Eiropas valūtām, tad ir jāpaziņo, kas ir klients atbilstoši "zini savu klientu" prasībām. Tas ir regulēts naudas atmazgāšanas novēršanas likumu līmenī. Nacionālajā likumdošanā ir regulējums par ienākuma nodokli, pārdodot kriptovalūtu.
Netiek regulēta kriptovalūta. Eiropas Centrālā banka paudusi viedokli, ka neuzskata to par valūtu, ka tas ir tikai algoritms.
Domājot par tirgus regulāciju, jāņem vērā, ka vairums "racēju" ir Ķīnā vai ASV. Eiropā viņu nav tik daudz. Līdz ar to jautājums ir, ko īsti Eiropa var darīt. Protams, var sadarboties starptautiskā līmenī.
Kā izskatās Latvija, ja domājam par inovācijām un uzņēmumu gatavību izgudrot jaunas lietas?
Latvija ir dinamiska. Latvijā ir likums par jaunuzņēmumiem, programma to atbalstam. Latvijā ir banku asociācija, kas ir ļoti atvērta blokķēžu un "fintech" jautājumiem. Latvijā ir arī diezgan spēcīgi un daudzsološi "fintech" jaunuzņēmumi.
Bankas domā, kā padarīt savu darbību efektīvāku un konkurēt. Tirgus mainīsies arvien vairāk, piemēram, Ķīnā jau sociālie mediji saplūduši ar finanšu pakalpojumiem, jo Ķīnas uzraugs to atļauj.