Jau ziņots, ka likvidatoru amatam virzīts zvērināts advokāts un maksātspējas administrators Elvijs Vēbers, kā arī nekustamo īpašumu ieguldījumu eksperts Andris Kovaļčuks un korporatīvo un finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs.
Iesnieguma projektam pievienota informācija arī par ceturto likvidatora kandidātu, kurš vēl jāapstiprina akcionāru sapulcei.
Plānā minēts, ka aktīvu kvalitātes novērtējuma, izmaksu kārtības izstrādē un tām sekojošām pārbaudēm procesa laikā tiks piesaistīts arī vismaz viens neatkarīgs starptautiskais auditors.
Pašlikvidācijas plāna pasākumi paredz, ka likvidatoru komandas komitejas darbu uzraudzīs īpaši izveidota akcionāru pilnsapulces konsultatīvā komiteja. Tāpat visa informācija par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem regulāri tiks sniegta FKTK, kas turpina bankas darbības uzraudzību, sola bankas pārstāvji.
Pašlikvidācijas plāns paredz vispirms nodrošināt ar noguldītāju garantiju fondu saistītās izmaksas. Noguldījumu izmaksa jau sākusies 3. martā, šim mērķim paredzot 480 miljonus eiro.
"Nākamā būtiskā saistību daļa ir fizisko personu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumi," skaidro bankas preses pārstāvis Jānis Bunte.
Saskaņā ar pašlikvidācijas plānu kreditoru saistības segs, veicot izmaksu vienu reizi ceturksnī, izmaksājot dotajā posmā pieejamos brīvos naudas līdzekļus, kas nav nepieciešami likvidācijas procesa turpināšanai. Plāna projekts paredz, ka pirmās izmaksas kreditoru prasījumu segšanai tiks uzsāktas 2018. gada 4. ceturksnī.
"Pēc kreditoru pieteikšanās perioda beigām likvidatori sagatavos kreditoru sarakstu, nosakot norēķināšanās kārtību ar kreditoriem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 191.- 195.pantā noteiktajām prasībām, balstoties uz dokumentiem, ko būs iesnieguši klienti. Saistības ar akcionāriem tiks segtas pēdējā izmaksu kārtā," skaidro Bunte.
Savukārt FKTK informē: ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, tas ir, līdz 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, un izvērtēs "ABLV Bank" spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem.
Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, "ABLV Bank" varēs sākt pašlikvidācijas procesu.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank". Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga ECB lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.
Bankas akcionāri 26. februārī izlēma par bankas pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.
"ABLV Bank" 2017. gadā strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati.
