AS "Norvik banka" 2017. gadā strādājusi ar 10,52 miljonu eiro zaudējumiem, liecina nerevidētais pagājušā gada ceturtā ceturkšņa pārskats. 2016. gadā bankas peļņa bija 9,43 miljoni eiro.
Zaudējumi saistīti ar bankas ieguldījuma fondos un meitasuzņēmumā vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanu, kuru izraisīja īpašumā esošo nekustamo īpašumu objektu pārvērtēšana, skaidrots vadības ziņojumā. Plānots, ka atzītie zaudējumi nākotnē tiks kompensēti, saņemot ienākumus no attiecīgo nekustamo īpašumu pārdošanas par lielāku vērtību.
"Norvik bankas" procentu ienākumi 2017. gadā bija 15,35 miljoni eiro, kas ir par 17% mazāk nekā 2016. gadā. Savukārt komisijas naudas ienākumi pērn auguši un sasniedza 26,04 miljonus eiro.
Pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu par 16% palielinājušies bankas administratīvie izdevumi, sasniedzot 32,47 miljonus eiro.
Bankas aktīvu apjoms 2017. gada beigās bija 810,5 miljoni eiro, un tas ir par 8% mazāk nekā 2016. gada beigās.
Bankas piesaistīto noguldījumu portfelis 2017. gada beigās bija 673,4 miljoni eiro.
Bankas kredītportfelis pērn gada beigās bija 232 miljoni eiro. 2016. gada beigās "Norvik bankas" kredītportfelis bija 244 miljoni eiro.
"Norvik bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs pērn ceturtajā ceturksnī bija 16,55% (uzrauga noteiktais minimālais normatīvais rādītājs ar kapitāla rezervēm ir 14%), bet likviditātes rādītājs bija 61,33% (uzrauga noteiktais minimālais rādītājs – 50%).
Šogad februārī "Norvik banka" pabeidza pērn sākto meitasuzņēmuma "Norvik Bank" Krievijā 85% akciju pārdošanas darījumu. Meitasuzņēmuma pārdošanas darījuma mērķis bija ekspozīcijas Krievijā samazināšana, kas ļāva uzlabot grupas kapitāla pietiekamības rādītāju, skaidro banka.
Jau ziņots, ka "Norvik bankas" kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, kuram tieši un netieši pieder 95,97% no bankas apmaksātā pamatkapitāla, nonācis konfliktā ar Latvijas valsti un sūdzas, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs no viņa izspiedis kukuļus.
"Norvik banka" pērn decembrī vērsās Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā pret Latviju, sūdzoties, ka Latvijas iestādes pret banku īstenojušas "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvo pieeju". Latvijas amatpersonas par šo sūdzību pret valsti komentāros ir skopas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš iepriekš sacījis, ka banku uzraugs var sniegt pamatojumu katram pārmetumu punktam. Viņš arī norādīja, ka lietas satura komentēšana var kaitēt valsts interesēm, un mudināja to nedarīt.
Korupcijas lietā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 20. februārī preses konferencē izteicās, ka "Norvik banka" un tās īpašnieki prasībā šķīrējtiesā no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, bet Guseļņikovs portālam "rus.delfi.lv" sacīja, ka nezinot, no kurienes šāda summa ņemta.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
