Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam celtās apsūdzības un "ABLV Bank" naudas atmazgāšanas skandāls deldē Latvijas reputāciju, kā arī apdraud esošās un jaunās investīcijas, brīdina Ārvalstu investoru padome Latvijā.

"Latvijas reputācija jāatjauno cik vien drīz iespējams," uzsver padome. "Vienīgais ceļš ir nodrošināt efektīvu un ātru izmeklēšanu, prasību iesniegšanu no tiesībsargājošo iestāžu puses, kā arī saglabāt skaidru un proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību, vietējiem un ārvalstu sadarbības partneriem. Tas būtu visefektīvākais veids, kā pārtraukt spekulācijas, kas šobrīd grauj finanšu sektoru un bojā Latvijas reputāciju."

Padomē skaidro, ka ekonomiskie noziegumu rada ne tikai finansiālus zaudējumus un vārdzina ekonomiku valstī, bet arīdzan grauj labas pārvaldības pamatus, godīgumu, demokrātiskās institūcijas un sabiedrības morāli.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola.

Organizācija aktīvi meklē un iesaka risinājumus, lai sadarbībā ar Latvijas valdību uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi valstī. Risinājumus un priekšlikumus izstrādā darba grupas, kuru sastāvā darbojas investoru uzņēmumu un ārvalstu tirdzniecības kameru pārstāvji.

Padomes valdē strādā Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Alfs Ēriks Lundgrēns, "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts, "Fortum" valdes locekle Jūlija Sandberga, kā arī "PwC Latvija" valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Savukārt šonedēļ notikušajā kopsapulcē valdē pirmo reizi ievēlēta "Circle-K" izpilddirektore Latvijā Gunta Jēkabsone, ASV Tirdzniecības kameras pārstāve Ingrīda Kariņa-Bērziņa, kā arī "CEMEX" valdes loceklis Māris Gruzniņš. Atkārtoti valdē ievēlēta "All Media Baltics" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.

Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pagājušās nedēļas laikā kopš "FinCEN" paziņojuma no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro, pirmdien preses konferencē informēja "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Tāpat ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume preses konferencē paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.

KNAB sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tomēr apliecināja, ka šī lieta nav saistīta ar "FinCEN" paziņojumu un "ABLV Bank".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!