Garantēto noguldījumu summa "ABLV Bank" ir 525 miljoni eiro, atsaucoties uz Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju, žurnālistus informēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).
Deputātu rīcībā pašlaik nav informācijas, kādi finanšu līdzekļi no "ABLV Bank" aizplūduši pirms Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma apturēt bankas maksājumus. Taču Lībiņa-Egnere apliecināja, ka nav informācijas, ka "būtu aizplūdušas lielas naudas summas".
Deputāte kategoriski izslēdza iespēju, ka valsts varētu iesaistīties "ABLV Bank" glābšanā. Viņa uzsvēra, ka bankā lielākā daļa noguldītāju nav Latvijas rezidenti. "Riskēt ar Latvijas nodokļu naudu būtu klaji bezatbildīgi, jautājums ir par garantētajiem noguldījumu apmēriem," uzsvēra Lībiņa-Egnere.
NDK priekšsēdētāja, atsaucoties uz FM, atklāja, ka garantēto noguldījumu summa "ABLV Bank" ir 525 miljoni eiro.
Saskaņā ar likumu no Noguldījumu garantiju fonda tiek izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā.
Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.
Izmaksājamā garantētā atlīdzība katram klientam tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos.
Patlaban Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti 158 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija.
Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām. "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro, un pamatā šo summu – 2,59 miljardus eiro – veido pieprasījumu noguldījumi. "ABLV Bank" piesaistīto noguldījumu apmērs gan pērn samazinājās, kas saistīts ar atteikšanos no sadarbības ar augsta riska klientiem.
Jau ziņots, ka FKTK svētdien pieņēma lēmumu uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus. Bankai jāpārtrauc klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19. februāra pulksten 00.00. Ierobežojumi būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam. Ierobežojumi noteikti, vadoties pēc "ABLV Bank" tiešā uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukcijas. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. ECB publicētajā paziņojumā teikts, ka aizvadīto dienu laikā būtiski pasliktinājies "ABLV Bank" finansiālais stāvoklis, tādēļ ECB rosināja FKTK noteikt bankai maksājumu ierobežojumus.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskārās pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") liedza bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai. Banka pārmetumus noliedz.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
