Aizvadīto dienu laikā būtiski pasliktinājies "ABLV Bank" finansiālais stāvoklis, tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) rosināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) noteikt bankai maksājumu ierobežojumus, teikts paziņojumā ECB mājaslapā.
Jau ziņots, ka FKTK svētdien pieņēma lēmumu uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus. Bankai jāpārtrauc klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19. februāra pulksten 00.00. Ierobežojumi būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Kā skaidro ECB, FKTK iesaiste bija nepieciešama, lai stabilizētu naudas plūsmu bankā. Tāpat ECB norāda, ka "ABLV Bank" meklē veidus, kā tikt galā ar finansējuma trūkumu.
"ABLV Bank" iepriekš uzsvērusi, ka FKTK lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kredītiestādei pietiekamu laiku situācijas stabilizēšanai un nepieciešamo līdzekļu akumulēšanai normālas darbības nodrošināšanai.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskārās pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") liedza bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām. "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro, un pamatā šo summu – 2,59 miljardus eiro – veido pieprasījumu noguldījumi. "ABLV Bank" piesaistīto noguldījumu apmērs gan pērn samazinājās, kas saistīts ar atteikšanos no sadarbības ar augsta riska klientiem.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
