Rimšēvičs neatkāpsies, pat neskatoties uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis viņam aizdomās turētā statusu kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Kriminālprocesā, ko 15. februārī ierosināja KNAB, figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, iepriekš informēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
KNAB Rimšēvičam noteicis drošības līdzekļus, tai skaitā liegumu pildīt amata pienākumus.
Rimšēvičs žurnālistiem nekomentēja, kādi drošības līdzekļi viņam piemēroti. Taču vaicāts par amata pienākumu pildīšanu, viņš skaidroja, ka pašlaik sadarbībā ar bankas juristiem būtu jāskaidro iespējamā sadarbība.
KNAB portāls "Delfi" uzzināja, ka Latvijas Bankas amatpersonai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vaicāts, kā viņš varēs pildīt pienākumus, ja viņam piemērots aizliegums, Rimšēvičs žurnālistiem norādīja, ka, iespējams, tas ir jautājums, kas ļoti precīzi jāatrunā ar Latvijas Bankas juristiem, ekspertiem un finanšu sfēras juridiskajiem padomniekiem. Ar viņu palīdzību plānots noskaidrot, kādā veidā ir iespējama tālāka Lavijas Bankas prezidenta darbošanās.
Savukārt kriminālprocesā iesaistītajai fiziskajai personai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts un nodošana policijas uzraudzībā, "Delfi" informēja KNAB.
Vienlaikus KNAB informēja, ka birojs ir pārbaudījis iemaksātās drošības naudas – 100 000 eiro, izcelsmi. Uz jautājumu, kas ir šis "labais draugs", kas iemaksājis minēto summu, Rimšēvičs vārdu un uzvārdu neatklāja, taču norādīja, ka tas bijis "viens cilvēks, kurš visu mūžu stāvējis blakus, pazīstams sen, labs un tuvs draugs", piebilstot, ka drīz sabiedrība uzzinās arī viņa identitāti.
Latvijas Bankas prezidents arī teica, ka viņam ir bailes, ka tiesvedība ilgs gadiem un viņš nevarēs saņemt ātru un taisnīgu tiesu. "Mana atkāpšanās ļautu tādiem cilvēkiem triumfēt, falsificēt fotogrāfijas internetā, stāstīt nepatiesības par dažādām lapiņām un tā tālāk," sacīja Rimšēvičs.
Vēršanos pret sevi Latvijas Bankas prezidents pamatoja ar to, ka viņš iestājies pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā un komercbankām, kas šādu biznesu īsteno.
Pēdējās dienās notiekošo Rimšēvičs vērtēja kā bezprecedenta notikumus Latvijā un spiediena izdarīšanu pret sevi.
Viņš skaidroja, ka savulaik uzņēmies iniciatīvu tajā laikā un ar toreizējo Finanšu un kapitāla tirgus vadītāju Kristapu Zakuli sākt programmu un attīrīt Latvijas banku sistēmu no netīrās naudas un pierādīt pasaulei, ka mūsu valsts bankas un arī Latvijas Banka dara visu iespējamo, lai samazinātu pār Latvijas komercbankām esošo neslavas ēnu. Viņa ārvalstu konsultanti gan no Zviedrijas, gan ASV esot ieteikuši, ka Latvijas komercbankām nepieciešams pilnvērtīgs un visaptverošs audits, tomēr bankas neesot bijušas gatavas atvērt savas grāmatas un staļļus, parādot, visu ko un kā tās ikdienā veic operācijas.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka bijis grūts un sarežģīts darbs, pārliecinot un sastrīdoties ar baņķieriem, bet iepriekšējais Komercbankas asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis palīdzējis pārliecināt bankas, ka tās ASV juridiskajām kompānijām atvērs savus datus. "Mēs to panācām ar lielām grūtībām," teica Latvijas Bankas prezidents.
KNAB Latvijas Bankas prezidentu aizturēja sestdien, 17. februārī, un pirms tam veica kratīšanu gan viņa darba, gan dzīvesvietā. Kopš aizturēšanas līdz pirmdienas vakaram centrālās bankas prezidents atradās īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Pēc Rimšēviča domām, kratīšana tieši piektdien notikusi tāpēc, ka tās dienas rītā "ABLV Bank" vērsusies Latvijas Bankā pēc palīdzības, kas bankai bija nepieciešama tāpēc, ka pēc FinCEN ziņojuma tai bija ierobežota pieeja finansēm.
Latvijas Bankas prezidents pauda viedokli, ka "ABLV Bank" vēlas mainīt Latvijas Bankas likumu un ielikt kādu paklausīgu cilvēku centrālās bankas vadītāja amatā, un glābt savu banku.
Savukārt "ABLV Bank" nevēlējās komentēt Rimšēviča preses konferencē paustos pārmetumus. "Mēs šobrīd negribam komentēt smagos kriminālnoziegumos aizdomās turamās personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu," teikts "ABLV Bank" paziņojumā.
Tāpat Rimšēvičs preses konferencē veltīja kritiskus vārdus "Norvik bankas" īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam, kurš starptautiskajā arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Latvijas valsti un norāda, ka Rimšēvičs esot izspiedis kukuļus no viņa. Guseļņikovs vēloties saņemt no Latvijas 200 miljonus un atstāt savu komercbanku Latvijas valstij, viedokli pauda Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs apgalvoja, ka ne no viena nav spiedis kukuļus, bet tieši otrādi - Guseļņikovs esot meklējis viņa palīdzību, lai tā glābu savu banku.
"Skumjš stāsts," par "Norvik banku" izteicās Rimšēvičs. "Jāsaprot, ka viņš ienācis Latvijā ar aizņemtu naudu, nav bankas īstais īpašnieks, kādam būs jāatskaitās, kā šo banku vadījis, kā nācies, ka banka ir sodīta, konti ir ciet un situācija pasliktinās, un, iespējams, bankai varētu tikt atņemta licence," sacīja Rimšēvičs. Turklāt Finanšu un kapitāla tirgus komisija pērn vēl sodījusi banku, kas bijis pēdējais punkts, kad Guseļņikovs sapratis, ka ir pēdējais laiks un jāsāk gatavoties starptautiskajai tiesai.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau svētdien pauda viedokli, ka būtu prātīgi, ja vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras. Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevarot iedomāties, ka Rimšēvičs pēc KNAB veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) sagaida, ka Rimšēvičs pats atkāpsies no amata. "Ceru, ka Rimšēvičam pašam pietiks godaprāta iesniegt atlūgumu. Ja ne, meklēsim risinājumu," pirmdien sacīja Lībiņa-Egnere. Viņasprāt, varot rast juridisku risinājumu Rimšēviča atstādināšanai, ja viņš neatkāpsies pēc paša iniciatīvas.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis pārliecību, ka Rimšēvičam jāatkāpjas, lai mazinātu negatīvo ietekmi, kāda ir radīta ne tikai Latvijas finanšu sektoram, bet arī valsts reputācijai kopumā.
Rimšēvičs aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā. Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi.
Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietniece Zoja Razmusa.
Latvijas Bankas padomes locekļi bez Rimšēviča un Razmusas ir Edvards Kušners, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
