Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam (KNAB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) jāizmeklē apgalvojumi par "ABLV" bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, aicina biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"".

""ABLV" banka naudas atmazgāšanas skandālos bijusi iesaistīta arī iepriekš, taču šoreiz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) apgalvojumi ietver arī iestāžu kukuļošanu, lai caur banku pludinātu miljonos eiro mērāmas nelegālas naudas summas. Tas rada riskus valsts drošībai un ir izdevīgi krimināliem grupējumiem, korumpantiem un kleptokrātiskiem režīmiem," skaidro "Delna".

"FinCEN ierosinājums piemērot sankcijas "ABLV" par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju," uzsver biedrība, piebilstot, ka pēdējos divos gados panākts ievērojams progress centienos ierobežot Latvijas finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka FinCEN 13. februārī paziņoja, ka saskaņā ar FinCEN konstatēto "ABLV Bank" rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumiem. FinCEN pauž priekšlikumu aizliegt "ABLV Bank" vai tās vārdā atvērt un uzturēt korespondentkontus ASV.

FinCEN konstatējis, ka "ABLV Bank" nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju padarījusi par savas uzņēmējdarbības pamatu, bankas vadība ļāvusi bankai un tās darbiniekiem vadīt naudas atmazgāšanas shēmas, kā arī piesaistījusi augsta riska čaulas uzņēmumus, kas ļauj bankai un tās klientiem legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, ka arī nav spējusi nodrošināt atbilstošu augsta riska čaulas uzņēmumu kontu kontroli. Banka esot arī kavējusi Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pārņemto prasību izpildi, lai aizsargātu savu biznesu.

2017. gada laikā "ABLV Bank" vadība un bankas pārstāvji brīžos, kad banka saskārusies ar pretestību tās augstā riska biznesam, izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, minēts ziņojumā.

Pati "ABLV Bank" noliedz kukuļdošanu un vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju.

"ABLV Bank" norāda, ka FinCEN sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem un informāciju, kas nav bankas rīcībā un kuru kredītiestāde turpina pārbaudīt. "Vienmēr bijuši un būsim atvērti sadarbībai ar ASV valsts iestādēm un esam gatavi nodrošināt nepieciešamo informāciju, sniedzot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem iespēju veikt pārbaudi ar neierobežotām pieejām bankas informācijai," norāda banka

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka tā ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas, un ka tā arī turpmāk būs gatava jebkurām rekomendācijām, kas stiprinātu bankas darbību.

"ABLV Bank" sazinājusies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu sarunas un sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un veiktu visas nepieciešamās korektīvās darbības. Banka piekopj nulles tolerances politiku attiecībā uz klientiem, kuru darījumi var tikt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai sankciju pārkāpumiem, uzsver kredītiestāde.

"ABLV Bank" sola pielikt visas pūles, lai atspēkotu FinCEN izteiktos apgalvojumus.

"ABLV Bank" turpina darbību un apliecina, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī. Vienlaikus kredītiestāde norāda, ka notikušais ir "nepārvaramas varas" situācija, līdz ar to daļa no pakalpojumiem klientiem var nebūt pieejami.

Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" pēc aktīviem bija trešā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Bankas lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kuriem uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.

"ABLV Bank" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 40,84 miljonu eiro peļņu.

"ABLV Bank" aktīvi 2017. gada 30. septembrī bija 3,63 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2016. gada beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!