Par likuma grozījumiem, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedzamo informāciju par Latvijas iedzīvotāju kontu apgrozījumu, Saeima pirmajā lasījumā jau varētu lemt nākamnedēļ. Pēc nedēļas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpinās diskusijas par grozījumiem, precizējot jēdziena "konts" tvērumu.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija rosina vēl stingrāk uzraudzīt privātpersonu banku kontu apgrozījumu. Plānotie likuma grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz paplašināt VID sniedzamās informācijas tvērumu, nosakot, ka ziņas sniedzamas nevis par konkrētu klienta kontu, kura iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, bet gan par klientu, ja visu viņa pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu vienā bankā apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Tai skaitā – arī slēgto kontu apgrozījums. Kopējā apgrozījumā gan netiks ietverti darījumi, kas veikti starp paša klienta kontiem vienā bankā.
Piemēram, ja privātpersonai bankā ir trīs konti ar iepriekšējā gada apgrozījumu vienā 10 000 eiro, otrā 11 000 eiro, bet trešajā 12 000 eiro, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam bankai nav jāziņo VID. Taču, ja tiks pieņemti rosinātie likuma grozījumi, bankai par šo personu būs jāziņo VID.
Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā ar nozares pārstāvjiem pulcējās uz sēdi, lai vēlreiz pārrunātu plānotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Latvijas Banka pārstāvis Andris Ņikitins sēdē atzinīgi novērtēja plānotos grozījumus, taču aicināja paplašināt likuma tvērumu, nosakot, ka grozījumi attieksies arī uz krājaizdevu sabiedrības. Taču sēdes dalībnieku viedoklis, vai plānotie grozījumi ar esošo redakciju attieksies uz krājaizdevu sabiedrībām, bija atšķirīgs.
Finanšu ministrijas (FM) ieskatā sēdē apspriestā grozījumu redakcija attiecas uz krājaizdevu sabiedrībām. Taču drošības pēc FM papildinās likumprojekta anotāciju ar maksāt pakalpojumu sniedzēju sarakstu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) vērsa uzmanību, vai slieksnis – 15 tūkstoši eiro – nebūtu jāpaaugstina, piemēram, līdz 50 tūkstošiem eiro. FM pārstāve Jana Salmiņa skaidroja, ka informācijas apmaiņa starp bankām un VID būs elektroniskā veidā. Tas būs automatizēts process, tikai riska brīdī personai tiks veltīta pastiprināta uzmanība. FM ieskatā šī summa ir samērīga.
Deputāti vienojās, ka nākamnedēļ Saeima varētu lemt ne tikai par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijai, bet arī par likumprojektu pirmajā lasījumā. Plānots, ka pie diskusijām par grozījumiem komisija atgriezīsies vēl nākamnedēļ, precizējot jēdziena "konta" tvērums. Līdz par to būtu jāvienojas Latvijas Komercbanku asociācijai un FM savā starpā.
Grozījumu autori cer, ka tie pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību un valsts un pašvaldību budžetus, jo informācijas saņemšana par fiziskās personas konta apgrozījumu uzlabos VID darba efektivitāti, "lai identificētu izvairīšanos no nodokļiem riskus un laicīgi tos novērstu", rakstīts likumprojekta anotācijā.
Vēstīts, ka Latvijas Komercbanku ieskatā jaunie grozījumi ziņu sniegšanu un datu apkopošanu padarīs mazāk resursu ietilpīgu, savukārt VID nodotā informācija būs ar lielāku pievienoto vērtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
