2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.
CSP piebilst, ka mājsaimniecību rīcībā esošie (neto) ienākumi ir naudas ienākumi no algota darba, naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām, ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības, saņemtās pensijas un pabalsti, regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām, peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām, ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem, ienākumi no īpašuma izīrēšanas, saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija ceturtā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā – 38,3 % 2015. gadā, Lietuvā – 37 % 2015. gadā un Rumānijā – 34,7 % 2015. gadā, bet Spānijā – līdzvērtīgs Latvijai 34,5 % 2016. gadā. Savukārt vidēji ES šis rādītājs ir 30,8 % 2015. gadā.
Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties. 2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %.
2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk – par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī.
Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).
2016. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli ir palielinājušies par 6,1 % – no 293 eiro mēnesī 2015. gadā līdz 311 eiro mēnesī 2016. gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem – pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem, uz vienu mājsaimniecības locekli pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes pieauga straujāk par ienākumiem no algotā darba – par 6,6 % jeb no 101 eiro mēnesī 2015. gadā līdz 108 eiro 2016. gadā.
2016. gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 71,2 %, bet 2015. gadā – 70.4 %, savukārt sociālo transfertu īpatsvars – 24.7 %. 2015. gadā tas veidoja 24,3 %.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2017. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums.
Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
2018. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2017. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
