Krīzes gados aizsardzība bija viena no tām nozarēm, kuru taupības pasākumi skāra visvairāk, liekot budžetu samazināt teju uz pusi - līdz 190 miljoniem eiro. Aptuveni šādā līmenī tas saglabājās līdz pat 2014. gadam, kad notikumi Ukrainā veicināja atbalstu straujākai šīs nozares finansējuma kāpināšanai. Tomēr arī tobrīd aizsardzības budžeta palielināšana bija iecerēta krietni lēnāka: pirms trim gadiem tika plānots, ka 2018. gadā valsts budžetā aizsardzībai jāparedz 1,5% no IKP, bet 2% mērķis tika noteikts 2020. gadam.
Tikai pāris mēnešus vēlāk koalīcija lēma kāpumu paātrināt, tā brīža aizsardzības ministram Raimondam Vējonim to pamatojot ar NATO Velsas samita lēmumu, bet toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma lakoniski atsaucās uz "ģeopolitisko situāciju".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
