Uz apakškomisijas sēdi bija uzaicināta virkne valsts institūciju pārstāvju, lai diskutētu par uzņēmēju aicinājumu piesaistīt viesstrādniekus. Ozols informēja deputātus par EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.
EM ieskatā ir steigšus nepieciešams palielināt augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā, jo situācija kļūst arvien saspringtāka – kvalificētu strādnieku vakanču skaits ir pieaudzis vairākas reizes. Līdz ar to situācija ir kritiska, atzina Ozols, piebilstot, ka kādā brīdī darbaspēka trūkums varētu sākt bremzēt ekonomiku.
Vaicāts, kādu labumu EM izstrādātais saraksts sniegs strādājošajiem, EM pārstāvis uzsvēra, ka saraksts kalpos kā signāls potenciālajiem investoriem. Tas parādīs, kādas nozares Latvija atbalsta.
Savukārt Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš apakškomisijas locekļu uzmanību vērsa uz to, ka nepieciešams palielināt arī vidēji kvalificēta darbaspēka pieejamību. Proti, Latvijā arvien vairāk "automašīnu sāk stāvēt bez šoferiem". Viņš atklāja, vairāki autopārvadātāji apsver iespēju pārreģistrēt savu biznesu uz kaimiņvalstīm, kur ir pieejams darbaspēks.
Kā liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apkopotā informācija, lielākā daļa uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektā daļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas.
Jautājot, vai uzņēmējus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, noskaidrots, ka 61,2% uzskata, ka tas jau ir nepietiekamā apjomā, savukārt 26,8% norādīja, ka drīzumā tas būs nepietiekams. Tikai 10,3% respondentu sacīja, ka par darbaspēka pieejamību nav jāsatraucas.
Līdz šim 53,8% komersantu nav varējuši atrast piemērotu darbaspēku, bet 27,4%, neraugoties uz grūtībā, izdevies rast risinājumu. 18,4% respondentu nav bijušas problēmas atrast darbiniekus, liecina LTRK veiktā aptauja.
Ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.
Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā. EM atsaucas arī uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sniegto informāciju, ka padomes biedri tuvāko 3-5 gadu laikā prognozē darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to ĀIPL aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu.
Kopumā EM izveidotajā sarakstā iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Visas ministrijas bez būtiskiem iebildumiem paudušas atbalstu EM priekšlikuma tālākai virzībai, izņemot nacionālās apvienības politiķu vadītās ministrijas - Tieslietu ministrija (TM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde pauda EM pārstāvji, saraksts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā kā nesaskaņots. Valdība to varētu skatīt jau nākamnedēļ.
