Foto: DELFI
Pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls aug un septembra beigās nedaudz pārsniedza 3,1 miljardu eiro. Novembra beigās Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, tādējādi nākamgad gaidāmas vairākas izmaiņas attiecībā uz pensiju otro līmeni.

"Var droši teikt, ka no nākamā gada pensiju otrais līmenis kļūs klientiem daudz pievilcīgāks, progresīvāks un vienlaikus nodrošinās lielāku individuālo neatkarību – ievērojami samazināsies komisiju maksu īpatsvars, vairāk varēs ieguldīt uzņēmumu akcijās un pārvaldītāji nevarēs izmantot labumus, lai piesaistītu klientus pensiju otrajam līmenim," skaidro "Luminor Latvia Pensions" valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Pašlaik strādājošā, kurš veic sociālā nodokļa maksājumus, iemaksu apjoms pensiju kapitālam ir 20% no algas. Iemaksas tiek pārdalītas starp pensiju pirmo un otro līmeni - iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir 6%, bet 14% paliek pirmajam līmenim. Savukārt trešajā pensiju līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Piedāvājam "Luminor Latvia Pensions" eksperta skaidrojumu par būtiskākajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī.

Uzņēmumu akcijās varēs ieguldīt līdz 75%

Foto: AFP/Scanpix

Līdz šim Latvijā ir bijis viskonservatīvākais pensiju 2. līmenis Baltijā, taču no 2018. gada gaidāmas pozitīvas pārmaiņas – varēs veidot jaunus pensiju 2. līmeņa plānus, kas ļaus veikt ieguldījumus uzņēmumu akcijās līdz pat 75% apmērā no saviem līdzekļiem līdzšinējo 50% vietā.

Lietuvā jau tagad maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 100%, Igaunijā – līdz 75%.

Ieguldījumiem uzņēmumu akcijās ir centrāla loma pensiju kapitāla vairošanā ilgtermiņā. No vienas puses, uzņēmumu akciju vērtībai raksturīgas lielākas svārstības un tādēļ tās pamatoti uzskatāmas par riskantākiem ieguldījumiem. Taču, no otras puses, desmit un vairāk gadu griezumā akciju cenu svārstībām parasti ir novērojama augšupejoša tendence, kas ievērojami palielina šo ieguldījumu vidējo ienesīgumu.

Samazināsies pārvaldīšanas komisijas

Foto: Shutterstock

Grozījumi paredz pensiju pārvaldīšanas komisijas maksu samazināšanu divos posmos – 2018. gadā būs pirmais komisijas maksu samazinājums un 2019. gadā spēkā stāsies gala komisijas maksu struktūra. Komisijas maksu pastāvīgā daļa nevarēs pārsniegt 0,6% gadā, ja kopējie pensiju 2. līmeņa līdzekļi pārvaldīšanā nepārsniedz 300 miljonus eiro un ne vairāk kā 0,4% gadā tai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus (salīdzinājumā ar esošo 1 % gadā visiem plāniem). Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas ir prognozējamas zem 0,5% gadā, kas ir divas reizes mazāk kā šobrīd.

Būtiskas izmaiņas skars arī komisijas maksu mainīgo daļu. Pirmkārt, tā tiks ievērojami samazināta un nevarēs pārsniegt 0,5-0,7% gadā plāniem ar ieguldījumiem akcijās un 0,25%-0,45% gadā plāniem bez ieguldījumiem uzņēmumu akcijās (salīdzinājumā ar līdzšinējiem attiecīgi 1% un 0,5%).

Otrkārt, paredzētas izmaiņas arī mainīgās daļas saņemšanas nosacījumos. Šobrīd virspeļņas aprēķinam izmantoto trīs mēnešu starpbanku likmi EURIBOR plānots aizstāt ar uzņēmumu akciju un valdību un uzņēmumu obligāciju indeksu kombināciju. Tas nozīmē, ka mainīgā komisija būs jāmaksā tikai par virspeļņu. Turklāt 80% no virspeļņas paliks klientu kontos, kamēr pārvaldītāji saņems papildu atlīdzību 20% apmērā no virspeļņas tikai par izcilu sniegumu kopējos komisijas maksu rāmjos.

Klientus nevarēs vilināt ar balvām

Foto: Shutterstock

No nākamā gada būtiski mainīsies pieteikšanās kārtība pensiju 2. līmenim. To varēs izdarīt tikai internetbankā, izmantojot valsts portālu www.latvija.lv; banku filiālēs pieteikties vai mainīt pensiju 2. līmeņa plānus vairs nevarēs.

Par dalību konkrētā pensiju 2. līmeņa plānā pārvaldītāji klientiem vairs nevarēs piedāvāt materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, rīkot loterijas vai pasniegt dāvanu kartes. Tāpat dalību kādā konkrētā pensiju 2. līmeņa plānā nevarēs sasaistīt ar citiem produktiem vai pakalpojumiem. Kopumā šīs izmaiņas nodrošinās daudz pārdomātāku un brīvāku klientu pensiju 2. līmeņa plāna izvēli.

Pensiju 2. līmeņa mantošana – vēl jautājums

Foto: Shutterstock

Pēdējā laikā arvien aktuālākas kļūst diskusijas par pensiju 2. līmeņa mantošanas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā jau atbalstīja likuma grozījumus, kas ļautu mantot pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus. Pagaidām šie Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi nav apstiprināti otrajā lasījumā, jo nepieciešama padziļināta izpēte.

Gan Igaunijā, gan Lietuvā pensiju 2. līmeņa kapitāls ir mantojams. Patiesības labad būtu jāpiemin, ka abās kaimiņvalstīs ir iespējama situācija, ka nelielu daļu no pensiju 2. līmeņa kapitāla veido pašu cilvēku veiktās iemaksas (no bruto algas). Taču tikpat taisnīgi būtu uzsvērt, ka mantošana attiecas uz visu pensiju 2. līmeņa kapitālu, nevis tikai daļu no iemaksām.

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, pensiju 1. un 2. līmeņa finansēšanai tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, tāpēc var rasties pamatots jautājums – kādēļ Latvijas iedzīvotāji par saviem nodokļiem ir sociāli mazāk aizsargāti salīdzinājumā ar kaimiņiem Igaunijā? Lietuvā pensiju finansēšanai novirza vairāk nekā Latvijā vai Igaunijā – 26,3% no bruto algas. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pensiju 2. līmeņa mantošanas ieviešana Latvijā ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama, un tas nenozīmē obligātu sociālā nodokļa kāpumu.

Uzkrāti vairāk nekā trīs miljardi

Foto: DELFI

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 13,5% jeb 372,3 miljoniem eiro un septembra beigās nedaudz pārsniedza 3,1 miljardu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija.

Visi aktīvie un sabalansētie plāni šogad trīs ceturkšņos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 2,3% līdz 10,1%, savukārt sabalansētajiem - no 1% līdz 6.6%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja bija ierobežota, un to ienesīgums bija no -0,6% līdz 2,9%.

Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (46,3%) un ieguldījumu fondu apliecībām (42,2%).

Otrā līmeņa pensiju plānu ieguldījumi gandrīz pilnībā ir veikti Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs (95%). Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2016. gada beigām samazinājies par 9,8% un šogad septembra beigās veidoja 862,2 miljonus eiro jeb 27,4% no kopējiem ieguldījumiem. Tai skaitā 445,5 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 98,4 miljoni eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 4 miljoni eiro – akcijās, 28,3 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 8,1 miljons eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 277,9 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs.

Līdz septembra beigām pensiju otrajam līmenim bija pievienojušies 1,268 miljoni dalībnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!