Foto: Privātais arhīvs
Mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikmetā. Globalizācija, tehnoloģiju straujā attīstība, demogrāfiskās un ekonomiskās izmaiņas, informācijas pārbagātība un neizbēgamā manipulācija ar to, ātrais dzīves temps un stress skar mūs visus.

Lai arī cik lieliski mēs būtu savā profesionālajā dzīvē, mums paliek arvien mazāk iespēju nosvinēt uzvaras un atpūsties. Ikviens sasniegtais rezultāts kļūst nenoturīgāks, savukārt nozīmīgāks kļūst process. Atslābt nedrīkst ne brīdi!

Šis laikmets neizbēgami pieprasa jaunas kompetences ikvienam, it īpaši vadītājam, kura profesionālās dzīves perspektīva ir – spēt parūpēties ne tikai par sevi, bet arī citiem.

Mēs kā mācību uzņēmums savu klientu dzīvē redzam trīs aktualitātes, kuras atkārtojas neatkarīgi no uzņēmumu lieluma, nozares un darbības profila:

● tirgus konkurences izaicinājumi;

● labu, kvalitatīvu darbinieku piesaiste un noturēšana;

● darbības (procesu) efektivitāte un ātrums.

Līdztekus "mūžīgajām vērtībām", kas ir vadītājam nepieciešamo prasmju sarakstā: spēja deleģēt, dot skaidrus darba uzdevumus un kontrolēt to izpildi, motivēt un iesaistīt darbiniekus, sniegt atgriezenisko saiti, vadīt komandu un veicināt sadarbību; izdalāmas jaunas - 21.gadsimtam vitāli nepieciešamas prasmes.

Prasme redzēt kontekstu, kopsakarības un koncentrēties uz svarīgāko

Viena no mūsdienīga vadītāja lomām ir būt par "kompasu" jeb virziena rādītāju saviem darbiniekiem. Tikpat svarīga kā izpratne par savu nozari un biznesu, ir vadītāja spēja redzēt "lielo bildi", izprast notikumu jēgu un kopsakarības ekonomiskajā, sociālajā un globālajā kontekstā. Šī spēja palīdz labāk prognozēt iespējamos nākotnes scenārijus, ļauj ik brīdi skaidri saskatīt mērķus un komunicēt tos citiem.

Vadītājs, kurš orientējas mainīgajā vidē un notikumu plūsmā, izvēlēsies maksimāli jēgpilnas darbības mērķu sasniegšanai un spēs produktīvāk izmantot enerģiju un resursus. Viņš spēs noteikt prioritātes un būs drosmīgs atmest lieko, un izvēlēties patiešām svarīgo.

Spēja saskatīt iespēju uzlabojumiem, uzņemties to aktīvu vadību

Vēlme svinēt uzvaras un lepoties ar sasniegumiem ir cilvēciska un saprotama. Tas arī ir viens no būtiskākajiem motivatoriem lielākajai daļai cilvēku. Taču šobrīd vide mums apkārt mainās tik strauji, ka risinājums, kas vēl vakar bija labākais iespējamais, šodien vairs tāds nav.

Uzņēmumi un organizācijas ir nemitīgā efektivizēšanas un uzlabošanas procesā, un brīži, kad apstāties, lai baudītu un priecātos par sasniegto, kļūst arvien īsāki. Šobrīd ilgtermiņā uzvar vadītājs, kam ir "procesa domāšana", spēja nemitīgi izvērtēt konkrētā risinājuma (pakalpojuma, produkta, procesa) atbilstību mainīgajām vajadzībām. Tāpat vadītājam ir jābūt uzlabojumu iniciatoram un gatavam pieņemt, ka nepieciešamība pēc uzlabojumiem ir nepārejoša, un, ka nekas nav tik labs, lai nevarētu kļūt vēl labāks. Šī ir domāšanas, attieksmes un pozīcijas izvēle, un tai pamatā ir izpratne par nepieciešamību nemitīgi attīstīt arī savas zināšanas un prasmes.

Kritiskā domāšana, spēja analizēt informāciju

Vārda spēku gudri cilvēki ir izpratuši vienmēr. Galu galā, visus savus lēmumus – gan svarīgos, gan mazāk svarīgos, mēs pieņemam, balstoties uz informāciju, kas mūs pārliecina un kam mēs uzticamies. Mēģinājumi manipulēt ar informāciju kādu interešu vārdā ir pastāvējusi visos laikos, taču šodien, kad ikviens var būt autors gan lokālā, gan globālā mērogā, jautājums par informācijas uzticamību, kvalitāti un vērtību ir īpaši nozīmīgs.

Kā zināt, kam ticēt un kam nē? Kā objektīvi atšķirt vērtīgo no mazāk vērtīgā? Kā atpazīt melus un manipulācijas? Kā saglabāt "skaidru galvu", domāt un pieņemt lēmumus pašam, nevis kāda ietekmē?

Kritiskā domāšana un prasme analizēt informāciju ir svarīga ikvienam cilvēkam, kurš vēlas proaktīvi uzņemties atbildību par savu dzīvi un lēmumiem, taču jo īpaši vadītājiem, kuru lēmumiem ir ietekme uz citu cilvēku, organizāciju, uzņēmumu un sabiedrības dzīvi kopumā.

Darba – dzīves līdzsvars, vadītāja "garīgā higiēna" un emocionālā inteliģence

Mūsdienu menedžmentā darba rezultāti aizvien ciešāk saaug ar personības īpašībām - līdz ar to jūtu jeb emocionālā inteliģence ir viena no vadītāja prioritātēm. Šī ir kompetence, ar kuru nepiedzimst, bet kas ir svarīga ikvienam, kura darbs saistīts ar cilvēkiem, it īpaši vadītājam.

Tikpat svarīga, kā prasme izprast citus cilvēkus, viņu vērtības un vajadzības, ir vadītāja spēja izprast sevi, savas vajadzības un parūpēties par tām.

Kā atpazīt izdegšanas signālus? Kā saglabāt spēju būt radošam un pozitīvam? Kā neieslīgt rutīnā? Kur saskatīt resursus un kā tos attīstīt? Kā apzināties un vadīt jūtas? Šie visi ir "izdzīvošanas" jautājumi mūsdienīga vadītāja dienas kārtībā.

Elastība un atvērtība dažādībai

Mūsdienu darba vide, līdzīgi kā sabiedrība kopumā, kļūst arvien atvērtāka. Darba tirgū ienāk jaunas paaudzes, tehnoloģiskās iespējas piedāvā arvien jaunas darba formas, un starptautiskas, multinacionālas komandas, kas sadarbojas ikdienā atrodoties katra savā pasaules malā, vairs nav retums.

Šī dažādība paver jaunas un nebijušas iespējas, tajā ir milzīgs potenciāls mūsu konkurētspējai, inovācijām un attīstībai kopumā. Tajā pašā laikā - tie ir arī izaicinājumi. Kā izprast, kas "liek vienā ritmā tikšķēt" šiem tik dažādajiem cilvēkiem? Kādas ir viņu vērtības, kas viņus motivē, ko no viņiem gaidīt? Kā pieņemt daudzās izmaiņas, kas skar un izaicina mūsu pašu vērtības un pārliecības?

Lai spētu darboties un, vēl jo vairāk, vadīt procesus un cilvēkus šādā vidē, pirmkārt, ir svarīgi izprast un pieņemt dažādību kā vērtību. Otrkārt - trenēt savu domāšanas elastību, spēju ieklausīties un tolerēt, prast saskatīt resursus citādajā. Treškārt, vadīt cilvēkus un procesus.

Vai un kā šīs prasmes iespējams attīstīt?

Vai var profesionāli izdzīvot vadītājs, kam piemīt tikai dažas vai pat neviena no aprakstītajām prasmēm? Droši vien, ka kādu brīdi var. Iespējams, pat visai veiksmīgi. Taču ilgtermiņā nāktos atzīt, ka tiek palaistas garām iespējas, kuras izmanto citi, neizdodas radīt jaunus, konkurētspējīgus risinājumus, labākie darbinieki aiziet strādāt citur un enerģija tiek tērēta velti, vai arī tās pietiek pavisam īsam laikam.

Izšķiroša nozīme ir vadītāja personībai, gatavībai mācīties ko jaunu, attīstīties un mainīties. Pārējais ir dažādu mācīšanās veidu un tehniku jautājums. Lasīšana, sarunas ar profesionāļiem, pieredzes apmaiņa, lekcijas, praktiski treniņi, citu cilvēku pieredzes apgūšana, gadījumu analīze – ir daudzi un dažādi ceļi prasmju attīstīšanai.

Esiet modri – rītdiena sākas šodien!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!