Pētnieks norādīja, ka Latvijas izaicinājumi ir cieši saistīti arī ar globālajiem izaicinājumiem - pasaules demogrāfijas izmaiņām, Ķīnas uzplaukumu un ar to saistīto jauno pasaules kārtību, globālo demokrātijas krīzi.
"Nākamajos piecos gados iedzīvotāju skaits pasaulē pieaugs par 350 miljoniem, galvenokārt tas notiks Āzijā un Āfrikā. Eiropā iedzīvotāju skaits stagnēs, bet ilgtermiņā gaidāma lejupslīde. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās par 30 cilvēkiem dienā, tādejādi 900 cilvēkiem mēnesī. Turklāt Latvijā ir ievērojama arī iekšējā migrācija un iedzīvotāji arvien vairāk koncentrējas Rīgā un tās reģionā," sacīja Auers.
Viņš uzsvēra, ka pasaules attīstība pēdējos 100-200 gados ir cieši saistīta ar pilsētu attīstību, pilsēta ir tā vieta, kur tiek radītas materiālās vērtības, iegūta izglītība. 2030.gadā visas lielākās pasaules pilsētas koncentrēsies Āzijā, bet Eiropas pilsētas nākotnē salīdzinājumā ar Āzijas pilsētām būs pundurpilsētas.
"Ķīnas Honkongas-Šeņžeņas-Guandžou aglomerācija pēc izmēra ir līdzīga Rīgas aglomerācijai. Rīgas aglomerācijā dzīvo 1,2 miljoni, bet Honkongas-Šeņžeņas-Guandžou aglomerācijā dzīvo 120 miljoni iedzīvotāju. Āzijā veidojas pavisam jauna, intensīva pasaule. OECD prognozē, ka, pēc trīs gadiem Ķīnas ekonomika pēc apmēriem sasniegs ASV ekonomiku un turpmāk to apsteigs, kļūstot par lielāko ekonomiku pasaulē. Tā ir jaunā realitāte un jārēķinās ar Ķīnu kā ietekmīgāko spēku pasaulē," sacīja Auers.
Pētnieks arī norādīja, ka demokrātijas izplatīšanās ir apstājusies visā pasaulē, demokrātisko valstu īpatsvars samazinās. Savukārt autoritāras valstis, piemēram, Ķīna un Singapūra, pierāda sevi gan ar stabilu valdību, gan ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un arvien biežāk tiek minētas kā piemērs dzīvotspējīgām demokrātijas alternatīvā. "Demokrātiskajai pasaulei tas būs jauns izaicinājums - kā runāt ar šādām valstīm, kā sadarboties," norādīja Auers.
Viņš piebilda, ka arī Eiropā un tās apkārtnē ir redzams, ka demokrātija ir "izdilusi" - to parāda Ungārija, Polija, Turcija. "Arvien jaunāki cilvēki arvien retāk uzskata, ka ir svarīgi dzīvot demokrātiskās valstīs," sacīja Auers, atsaucoties uz "Foa and Monck" pētījumu, kurā secināts - ja 50.gados dzimušajā paaudzē Eiropā 58% uzskata, ka ir svarīgi dzīvot demokrātiskā valstī, tad 80.gados dzimušajā paaudzē tā uzskata tikai 43%.
Auers norādīja, ka Latvijā izaicinājumi ir līdzīgi - plaisa, kas veidojas starp Rīgu un reģioniem, paaudžu konflikts, pieaugošas izmaksas arvien "zaļākai" valstij, budžeta ierobežojumi sociālajiem jautājumiem, ideoloģiju krustceles.
Piemēram, Rīgas iekšzemes kopprodukts (IKP) jau patlaban ir divreiz lielāks nekā jebkuram citam reģionam Latvijā. Ja Latvijas vidējo IKP pieņem par 100%, tad Rīgā tas ir 168%.
Tāpat Auers norādīja, ka tuvākajos gados saruks jauniešu-vēlētāju skaits, bet pensionāru skaits augs. "Jaunie cilvēki retāk iesaistās politiskos procesos, retāk balsos. Pensionāru prioritātes ir veselības aprūpe un pensijas, politiķiem būs grūti izturēt šo spiedienu. 2022.gadā darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā samazināsies no 68% uz 63%. Kļūs lielāks spiediens investēt arvien vairāk sociālajos jautājumos, labklājībā un veselībā. Patlaban Latvija tērē tikai pusi no tā, ko sociālajiem jautājumiem tērē Ziemeļvalstis," sacīja "Certus" pētnieks.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs diskusijā sacīja, ka tas ir pašsaprotami, ka cilvēki brauc no reģioniem uz Rīgu, taču liela daļa Rīgā nepaliek un brauc tālāk uz Eiropu. "Politiskās pretrunas starp pašvaldības vadību un valsts valdību nav tā lieta, kas varētu piesaistīt Rīgai cilvēkus un investorus. Ko darīt? Būtu jāveido konstruktīvāks dialogs starp pašvaldību un valsti," sacīja Ījabs.
Savukārt pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka tad, ja valsts politikā viss paliek kā līdz šim, tad nav lielu izredžu kaut ko atrisināt. "Iespējams, ka nepieciešama jauna reģionālā reforma un administratīvo teritoriju robežu pārkārtošana. Esošajā situācijā daudzos novados nekāda nākotne nav iespējama, tāpēc reforma ir nepieciešama," sacīja Kaktiņš.
Nodibinājuma "Iespējamā misija" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma uzvēra, ka nākotne iespējama tikai tad, ja ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību. "Komunikācija ar vecākiem cilvēkiem būs viens no galvenajiem nākotnes izaicinājumiem. Varbūt jāmēģina vairāk strādāt ar gados veco publiku, programmēt to uz kādām pārmaiņām. Vai tad politiķi lēmumus var pieņemt tikai tad, ja par viņu balsos? Jāpieņem ilgtermiņā svarīgi lēmumi, daudzi vecāki cilvēki varētu saprast, ka izglītības nozīme augs un ir būtiska valsts attīstībai," sacīja Blūma.
