Līdz ar jauno gadu ieviesīs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi PVN likumā.
Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti.
5% PVN likmi ieviesīs, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas.
PVN likumu papildinās ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa 5% likmi.
Deputāts Ints Dālderis (V/"Par") aicināja atteikties no lēmuma noteikt 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, jo no tā neiegūtu ne ražotāji, ne pircēji, bet tikai pārpircēji. Saeima viņa priekšlikumus neatbalstīja.
Savukārt partija "No sirds Latvijai" (NSL) aicināja samazināto likmi piemērot arī pienam, krējumam, paniņām, rūgušpienam, kefīram un citiem fermentētiem vai skābpiena produktiem, sviestam un maizei. Tāpat NSL aicināja piemērot samazināto nodokļu likmi ēdināšanas pakalpojumiem. Arī šos priekšlikumus Saeima neatbalstīja.
Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no nākamā gada 1. janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi samazināsies par sešiem miljoniem ik gadu, teikts likuma anotācijā.
Šobrīd Latvijā ir viena PVN samazinātā likme, un tā ir 12% apmērā, ko piemēro zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm, pasažieru pārvadājumiem iekšzemē, mācību literatūrai, periodiskajiem izdevumiem, izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma nozarē, koksnes kurināmajam un siltumenerģijai mājsaimniecībām.
Pārtikai patlaban tiek piemērota PVN standartlikme 21% apmērā.
Vēstīts, ka Saeima trešdien sanākusi uz ārkārtas sēdi, lai galīgajā lasījumā lemtu par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu.
