Latvijā šogad izrādījusies karsta vasara jaunu privātmāju būvniecības jomā – jūlijā, augustā un septembrī kopumā izsniegts gandrīz divas reizes vairāk atļauju privātmāju celšanai, nekā citus mēnešus līdz šim. Šogad deviņos mēnešos izsniegto atļauju skaits – pusotrs tūkstotis – bija par 50% vairāk nekā šajā laikā pirms gada. Tas ir arī lielākais atļauju skaits kopš 2010. gada. Nekustamā īpašuma un finanšu tirgus eksperti norāda, ka kāpums izskatās straujš, jo iepriekš daudzus gadus bija zema aktivitāte, tomēr šāds pieaugums varētu turpināties.
"Mēs ne tuvu neesam sasnieguši 2004. , 2005. gada līmeni, vēl tikai 50% no tā, kas bija. Buma laikā [bija] četras reizes vairāk nekā šobrīd, līdz nekustamā īpašuma bumam vēl ļoti tāls ceļš ejams. Cerams, ka arī nesasniegsim, izlīdzināsim pieprasījumu," saka Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Viņai pievienojas arī Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs: "Bet tas, ka Latvijas ekonomika būtiski uzsilst, es negribu teikt pārkārst, bet uzsilst, tas ir fakts. Un tas, ka nekustamā īpašuma tirgus un būvniecība ir viens no pamatindikatoriem, kas uzsilšanu rāda un veicina, tas arī ir fakts."
Novērots, ka pretēji pirmskrīzes laikiem veselu ciematu attīstītāji šobrīd ir ļoti liels retums. Sev māju pārsvarā ceļ privātpersonas un populāra esot jau gatavu, turklāt koka māju uzstādīšana. Centrālās statiskas dati par to, kur visvairāk iedzīvotāji iecerējuši būvēt savu māju, liecina, ka visus šos gadus straujāk nekā citviet Latvijā attīstījusies Pierīga. "Tas ir ļoti pozitīvi, tas liecina par to, ka tautsaimniecībā tiešām ir jūtami uzlabojumi, vismaz tajā ziņā, ka cilvēki jūt ikdienā un paļaujas, ka tas būs tā uz priekšu," vērtē Fromane.
Vismaz pagaidām cilvēki lielākoties, iespējams, pat 60% gadījumu ceļ mājas par saviem līdzekļiem nevis naudu aizņemas bankā. Līdz ar to bankas var tikai sapņot par apjomiem, ar kādiem kreditēšanas jomā strādā kolēģi Igaunijā un Lietuvā. Tiesa, līdz ar to atšķirībā no kaimiņvalstīm cenas Rīgā nekustamiem īpašumiem nav sasniegušas pirmskrīzes līmenī. Tomēr tas ilgi tā vairs nebūs, jo ar katru dienu jūtamāka kļūst Eiropas Savienības fondu nauda.
"Sagaidīt būvniecības izmaksu cenu sadārdzinājumu par, iespējams, 10 un vairāk procentiem ir diemžēl iespējams. Es saviem radiniekiem, godīgi sakot, šobrīd saku - ja ceļat, tad tūlīt, vai atliekat uz pāris gadiem," min Danēvičs.
Tāpēc jau tagad būvējot māju, jārēķinās, ka izmaksas nākamajos pāris gados var pieaugt. Zinātāji gan novērojuši, ka cilvēki vairs neizvēlas būvēt lielas mājas, kā tas bija pirms krīzes 2008. gadā, uzsver LNT.
Arī šā gada statiskas dati liecina, ka cilvēki gatavojas celt mājas ar vidēji 200 kvadrātmetriem lielu dzīvojamo platību.
