Imūnterapijas laikā tiek mēģināts nostiprināt pacienta imūnsistēmu, kura slimības dēļ ir novājināta un nespēj ar slimību cīnīties pati. Par imūnterapijas metodi zinātnieki diskutē jau kopš 1990. gada, bet pēdējā desmitgadē šī metode ir ievērojami attīstījusies. Pēdējos gados šī ārstēšanas metode pasaulē tiek piemērota aizvien plašāk.
Viens no populārākajiem vēža imūnterapijas veidiem ir ārstēšana ar dendrītisko šūnu preparātiem. Kā saka Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmuma "Froceth", kas kopš 2016. gada sākuma ir vienīgais to ražotājs Baltijas valstīs, ražošanas vadītājs Jans Aleksandrs Krasko, šie medikamenti vispirms ir īpaši ar to, ka tiek ražoti individuāli katram pacientam, tā nodrošinot maksimālo efektivitāti.
"No pacienta asinīm tiek izdalītas dendrītiskās šūnas, piesātinātas ar vēža antigēniem un attiecīgi nobriedinātas, t.i., šūnas tiek izaudzinātas tā, lai aktivizētu tos limfocītus, kuri cīņā ar vēzi veic vissvarīgāko lomu. Tādā veidā laboratorijā tiek veikts tas, kas dendrītiskajām šūnām būtu jādara pašām, taču tām to neļauj izdarīt vēzis," saka Krasko.
No dendrītisko šūnu aktivitātes tieši ir atkarīga cilvēka organisma imūnatbilde un imunoloģiskā atmiņa. Šo preparātu izmantošana ir ļoti svarīgs sasniegums metastāžu veidošanās prevencijas jomā.
"Šī metode ļauj mums veidot reālu audzēja antigēnu spektru. Preparāts ir drošs, organisms to viegli panes, tam nav toksiskas blakusiedarbības. Pašlaik mūsu galvenais mērķis, pēc kura tiecamies kopā ar Nacionālā vēža institūta zinātniekiem, ir vēl vairāk uzlabot preparāta efektivitāti, dendrītiskās šūnas piesātinot ar pēc iespējas precīzākiem vēža antigēniem. Tieši no tiem ir atkarīgs, vai konkrētā pacienta organisms jutīs to imūnterapeitisko iedarbību," skaidro slēgtās akciju sabiedrības "Froceth" direktore Agne Vaitkevičiene.
Viņa uzsver, ka strauji augošais uzņēmums paplašina savu darbību.
"Biotehnoloģiju nozare Lietuvā piedzīvo uzplaukumu. Dabīgi, ka, strauji augot nozarei, palielinās arī nepieciešamība pēc šīs jomas profesionāļiem. Esam atvērti sadarbībai ar citu valstu, it īpaši kaimiņu, medicīnas centriem un zinātniekiem," stāsta Vaitkevičiene.
Speciālisti prognozē, ka kaut arī standarta vēža ārstēšanas metodes – ķīmijterapija, hormonu terapija, radioterapija – vēl ilgi nezaudēs aktualitāti, blakus tām savu vietu aizvien biežāk atradīs arī vēža imūnterapija.
Onkoloģiskās slimības ir viens no galvenajiem nāves iemesliem. 2012. gadā pasaulē reģistrēts apmēram 14,1 miljons jaunu vēža gadījumu. Vēzis bija apmēram 8,2 milj. nāves gadījumu iemesls (14,6 % no visiem nāves gadījumiem). Ja saslimstības rādītāji saglabāsies līdzīgi pašreizējiem, Pasaules Veselības organizācijas prognozē, ka 2030. gadā jaunu saslimšanu skaits ar vēzi katru gadu sasniegs 21,4 miljonus.