Neraugoties uz laikā nepabeigtajiem projektiem, šie septiņi uzņēmumi licences nav zaudējuši. "Sadales tīkla" testā noskaidrots, ka šajās vietās tiek ražota elektrība. Tiesa gan, apjoms visos gadījumos bijis niecīgs un, kā ziņo "Nekā personīga", to nodrošinājusi pārvietojama elektrostacija, kas tiek darbināta ar granulu katlu. Šo shēmu apzinās arī uzraugošajā Ekonomikas ministrijā, bet, aizbildinoties ar iespējamām tiesvedībām, rīcība nav sekojusi.
Ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados, secina raidījums.
Valsts apsolītais paaugstinātais tarifs par videi draudzīgā elektrostacijās saražotu elektrību jau gandrīz divdesmit gadus ir bijis pievilcīgs bizness. Ražotgribētāju vienmēr bijis daudz, tādēļ 2012. gadā valdība izsludināja moratoriju, lai valsts nebankrotētu. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairs neizsniedz, bet izsniegtās nepagarina, atgādina "Nekā personīga".
Pēdējām atļaujām termiņi beidzās šoruden, bet daudzi elektrostacijas nepaguva uzbūvēt un licences zaudēja. Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo tarifu kā obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības.
Radījums līdzīgu ainu fiksējis vairākās vietās, kur jau jādarbojas koģenerācijas stacijām - Saldus novada Druvas ciematā, kur SIA "Briedis būve" stacijai, Amatas novada Ieriķos, kur jābūt SIA "Tektus" un SIA "M Parks" stacijām, Madonā, Cesvaines ielā, kur jābūt SIA "Madonas EKO" stacijai, Strenču novada Sedā, kur jāstrādā SIA "E Seda" stacijai, kā arī Strenčos, Valkas ielā, kur jābūt SIA "E Strenči" stacijai, kā arī Cēsu novadā, kur jābūt SIA "Elektro Rīdzene" stacijai.
Pēdējam minētajam uzņēmumam ražošana bija jāsāk aprīlī, bet patlaban tur tiek steigta būvniecība. Tomēr jau pavasarī "Sadales tīkls" pārbaudē mērījis, ka "E Strenči" koģenerācijā saražo 10 kilovatus strāvas. Līdzīgi noticis arī pārējos gadījumos.
26. aprīlī Sedā "Sadales tīklu" darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Testa laikā fotografētajā attēlā redzams, ka koģenerācijas stacijas vietā atrodas zils konteiners ar skursteni. Tas pats konteiners ar to pašu numuru pēc divām nedēļām fiksēts Madonā laikā , kad "Sadales tīkli" 72 stundas testējušu elektrības ražošanu Madonas EKO teritorijā.
Ar 10 kilovatu jaudu var darbināt četrus vai piecus gludekļus vai trīs cepeškrāsnis. Tas gan "Sadales tīkla" elektriķus nav mulsinājis, jo galvenais, lai jauda nebūtu lielāka par Ekonomikas ministrijas atļauto.
Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai "Nilex grupa" un Igaunijā reģistrētai kompānijai "Mahnid ja Rahnud". Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols.
Viņš "Nekā personīga" taisnojas, ka nedara neko nelikumīgu, jo tikai cenšas noturēt atļauju. Dābols to neuzskata par "brutālu šmaukšanos", ko neļaujot arī "Sadales tīkls".
Uzņēmējs neslēpj, ka uz "Sadales tīklu" testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt nav nekāds pārkāpums.
Šādu konteineru var noīrēt firmā "MODUL", un tas domāts celtniekiem, lai uzsildītu 500 litrus ūdens un apkurinātu 1000 kvadrātmetru būvdarbu laikā. Konteinerā iebūvēts granulu katls, un divi ūdens boileri. Elektrību ar to ražot nav paredzēts.
Ekonomikas ministrija līdz 2012. gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā. Taču minētajiem uzņēmumiem ministrija atļaujas nav atņēmusi.
"Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību. Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem," raidījumam stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
