Latvijā importēto dārzeņu vērtība gada laikā palielinājusies par 19,9%  (13)

No 2016.gada jūlija līdz 2017.gada jūnijam Latvijā importēti dārzeņi 60,3 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 19,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kad Latvijā tika importēti dārzeņi 50,3 miljonu eiro vērtībā. Vienlaikus no Latvijas attiecīgajā periodā izvesti dārzeņi 20 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 8,7%.

ZM informēja, ka šogad pirmajos sešos mēnešos visvairāk dārzeņu ievests no Spānijas (30%), Nīderlandes (23%) un Lietuvas (10%). Seko Itālija (8%), Turcija (7%), Polija (3%) un citas valstis (15%).

Šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn par 29% ir pieaudzis Latvijā importēto kāpostu un ķiploku apmērs, bet tomātu importa apmērs ir audzis par 20%.

Tāpat ministrijā norādīja, ka šogad pirmajos sešos mēnešos 80% no Latvijas izvestajiem dārzeņiem realizēti Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad 60% no Latvijas izvestajiem dārzeņiem tika realizēti Baltijas valstīs. Tostarp Igaunijā 2017.gada pirmajā pusgadā realizēti 50% no izvestajiem dārzeņiem, bet Lietuvā - 30%. Krievijā realizēti 9% no izvestajiem dārzeņiem.

Ministrijas dati liecina, ka līdz ar Krievijas tirgus slēgšanu, pieauguši no Latvijas izvesto dārzeņu realizācijas apmēri tādās Eiropas valstīs, uz kurām tradicionāli tika eksportēti nelieli apmēri, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Polijā un citās.

ZM arī atzīmē, ka kopš šā gada jūnija ES vidējā tomātu cena stabilizējusies un vērojams ikmēneša cenu kāpums. Nīderlande 15 gadu laikā ir palielinājusi sīpolu ražošanu par 65% un plāno līdz 2050.gadam divkāršot pašreizējo ražošanas apjomu. Pateicoties pasaulē pieaugušajam pieprasījumam pēc bioloģiskās produkcijas, Spānijā strauji palielinās bioloģiski apsaimniekotās dārzeņu platības (laukā un siltumnīcās), no kurām lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta.