Latvijai ir svarīgi, lai arī pēc 2020. gada, neraugoties uz izaicinājumiem, kas sagaida ES, tajā skaitā "Brexit", bēgļu migrāciju, drošības politiku un citiem, saglabātos spēcīga ES Kopējā lauksaimniecības politika ar atbilstošu finansējumu, paziņojumā norāda ministrija.

Lai ES iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pārtiku, tīru un sakoptu vidi, bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā, apdzīvotus laukus nākotnē, ir nepieciešama spēcīga un mūsdienīga Kopējās lauksaimniecības politika ar pietiekamu finansējumu, sarunā sacīja Hogans.

"Tālab Latvija ar lielām cerībām skatās uz finansējuma izlīdzināšanu, lai būtu nodrošināti vienlīdzīgi konkurētspējas nosacījumi visu ES dalībvalstu zemniekiem. Tiešo maksājumu izlīdzināšana nodrošinās Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Maksājumu izlīdzināšanas procesam, sasniedzot ES vidējo tiešo maksājumu līmeni, ir jānoslēdzas pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā nākamajā ES daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam periodā," uzsvēra zemkopības ministrs.

Tikšanās laikā zemkopības ES komisāru informēja arī par kritisko situāciju, kurā nonākuši daudzi lauksaimnieki pēc augusta un septembra ilgstošajām lietavām Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kas izpostījušas ražu un nodarījušas zemniekiem lielus finansiālos zaudējumus.

Lietavu nodarītie postījumi ir visaptveroši un ar tālejošām postošām sekām. Ir iznīcināta šā gada raža, un zemes turpmāka apstrādāšana ir apstājusies. Ārkārtējā situācijā nonākušie Latvijas lauksaimnieki cieš lielus zaudējumus un nebūs spējīgi izpildīt uzņemtās finansiālās saistības.

Arī Kučinskis sarunas laikā ar ES komisāru akcentēja jautājumu par neseno plūdu radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem. Lietavu nodarīto postījumu dēļ ārkārtas situācija izsludināta 29 Latvijas novados. Valdība un Saeima ir pieņēmusi vairākus lēmumus plūdu seku likvidēšanai.

"Pēdējo gadu laikā, tieši pateicoties lauksaimniecībai, Latgales reģionā izdevās uzlabot ekonomisko situāciju, tāpēc ir svarīgi, lai šis reģions tiktu atbalstīts, lai lauksaimniecība tur tiktu saglābta," sacīja Kučinskis. Ministru prezidents arī parakstījis Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram adresētu vēstuli ar aicinājumu atbalstīt Latviju šajā jautājumā.

Šobrīd noskaidrots, ka plūdos bojā ir gājuši vismaz 76,9 tūkstoši hektāru zem ūdens nokļuvušu nenokultās labības lauku un vairāk nekā 13 tūkstoši tonnu sagatavotā siena. Provizoriskie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 37,3 miljoni eiro. Lietavu dēļ nodarīti arī ievērojami postījumi valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.

"Īpaši jāuzsver, ka ārkārtas situācijā ir nonākuši lauksaimnieki, kuri ilgstoši, jau kopš Krievijas embargo, saskaras ar finanšu grūtībām. Plūdi ievērojami pasliktina jau tā finansiāli sarežģīto situāciju. Lauksaimniekiem vajadzētu paļauties uz tiešajiem maksājumiem kā garantētu ienākumu, tomēr mūsu zemniekiem tiešie maksājumi ir tik zemi, ka tie esošo situāciju neuzlabo," sarunā uzsvēra Dūklavs.

Zemkopības ministrs un ES lauksaimniecības komisārs vienojās par tūlītējiem risinājumiem, kas jāveic, lai atvieglotu situāciju lauksaimniekiem plūdu skartajās teritorijās. Hogans solīja, ka EK izvērtēs nosacījumus un iespējas par atkāpju piemērošanu, kas attiecas konkrēti uz zaļināšanas prasībām, kultūraugu dažādošanu un citu nosacījumu izpildi.

Zemkopības ministrs un ES komisārs pārrunāja arī ar Āfrikas cūku mēri saistīto problēmu risināšanu. Ministrs informēja, ka Latvija patlaban atbildīgi īsteno noteiktos biodrošības pasākumus slimības izplatības ierobežošanā. Nepieciešams vēl vairāk stiprināt biodrošības pasākumus cūkkopības saimniecībās, un tam vajadzīgs papildu ES finansējums. Sarunas laikā ministrs aicināja rast ES finansējumu, lai veiktu biodrošības pasākumu stiprināšanu visās cūkkopības saimniecībās.

Savukārt Kučinskis tikšanās laikā ar ES komisāru norādīja, ka Latvijas interesēs ir spēcīga ES, tostarp Kopējā lauksaimniecības politika (KPL) ar atbilstošu finansējumu.

Latvijai ir svarīgs ES atbalsts lauku attīstībai, kas dotu iespēju tālāk attīstīt lauku teritorijas, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa. Apdzīvotas lauku teritorijas, jo īpaši ES ārējās robežas tuvumā ir drošības jautājums gan Latvijai, gan visai ES.

Lai arī Pašreizējā finanšu plānošanas periodā Latvija saņem lielāku KLP finansējumu kā iepriekš, joprojām mūsu kopējais KLP finansējums ir viszemākais starp ES dalībvalstīm.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki sagaida finansējuma izlīdzināšanu, lai beidzot tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurētspējas nosacījumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Nosakot tiešo maksājumu aploksnes, jāizmanto aktualizēti references rādītāji par lauksaimniecības zemes platību. Latvijā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības pieaug straujāk, nekā vairumā citu ES dalībvalstu.