Viņa atzīmēja, ka patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja tiem tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā paredz, ka turpmāk zaudējumu atlīdzības prasības, kā arī konkurences tiesību pārkāpumus, tajā skaitā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumus, skatīs pēc speciālās piekritības – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību arī precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar KP iecietības programmas ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka šie grozījumi ir nozīmīgs solis pārkāpēju disciplinēšanā.

"Turpmāk potenciālajiem un esošajiem konkurences tiesību pārkāpējiem būs jārēķinās ne tikai ar iestādes piemēroto naudas sodu, bet arī iespējamību, ka pārkāpumā cietušajiem ir radīts atvieglots mehānisms pieprasīt kompensēt radītos zaudējumus. Ceru, ka tas liks divreiz padomāt, pirms vieglas peļņas nolūkā izlemt iesaistīties aizliegtajās konkurentu shēmās vai ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli," pauda Ābrama.

Grozījumi Konkurences likumā stāsies spēkā šā gada 1. novembrī.