Foto: Shutterstock

Noslēdzot revīziju par Latvijas saimnieciskā gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas, portālu "Delfi" informēja VK pārstāve Zane Ozola.

Kā preses konferencē par Saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, svarīgi ir skaidri spēles noteikumi no politikas veidotāju puses un vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret nodokļu maksātājiem gan attiecībā uz lielo nodokļu iekasēšanu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis), gan konkrētām iedzīvotāju grupām nozīmīgiem nodokļu atvieglojumiem. "Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk nekā valsts budžetā līdzekļu. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā."

VK Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, konstatējot iepriekš norādītās nepilnības un virkni trūkumu tiesību aktos un pašvaldību rīcībā esošo līdzekļu un mantas uzskaitē, ir sagatavojusi 44 ieteikumus, kas sniegti Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām, kā arī astoņus ierosinājumus Ministru kabinetam.

VK atgādina, ka Saimnieciskā gada pārskatam ikvienam interesentam ir jāsniedz skaidrs un pilnīgs priekšstats par Latvijas finansiālo situāciju.

Lai gan Latvijas iedzīvotājiem tas var šķist kā kārtējais "papīru kalns", ko "saražojuši ierēdņi", šis dokuments iekļauj nozīmīgu informāciju, kuru vērtē starptautiskās kredītreitingu aģentūras, norāda VK. Savukārt kredītreitings ļauj saprast potenciālajiem kreditoriem un investoriem Latvijas finansiālo saistību nokārtošanas iespējas, ietekmējot viņu lēmumu investēt vai neinvestēt mūsu valsts tautsaimniecībā.

Neatcelts solidaritātes nodoklis un paaugstināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme

Foto: Shutterstock

Finanšu ministrija atbild par nodokļu politikas veidošanu, atgādina VK. Šī gada maijā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam, kurām būtu jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība.

VK uzskata, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem rēķināties ar stabilitāti un paredzamību nodokļu jomā ir pāragri.

Revidenti ir konstatējuši riskus, kas apdraud nodokļu reformas mērķu sasniegšanu. Daļa Saeimā nodokļu reformas ietvaros apstiprināto likumu grozījumu ir pretēji nodokļu politikas pamatnostādnēs noteiktajam.

Piemēram, lai arī pamatnostādnēs norādīts, ka nav plānots paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, no 2018. gada par pusprocentu šī likme pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt pretēji plānotajam, nav atcelts solidaritātes nodoklis. Turklāt atsevišķi nodokļu pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredz vēl līdz 2022. gadam izvērtēt turpmākās izmaiņas normatīvajos aktos.

Līdz ar ko nenoteiktība nodokļu vidē turpinās pastāvēt vēl vairākus gadus, uzver VK.

Finanšu ministrija neizvērtē pietiekami nodokļu parāda apjoma iemeslus

Foto: F64

Nenoteiktība raksturo ne tikai nodokļu politiku, bet arī nodokļu parāda rašanās cēloņus, uzsver VK.

VK, ņemot vērā pēdējo gadu aprēķinus, secina, ka Finanšu ministrija nav pilnvērtīgi izvērtējusi iemeslus, kas ietekmē nodokļu parāda apjomu, jo faktiskais nodokļu parāds turpina pieaugt.

2017. gada 1. janvārī nodokļu parāds veidoja 1,36 miljardus eiro. Lai arī, salīdzinot ar 2016. gada 1. janvāri, parāds ir par 4 % mazāks, šis samazinājums ir skaidrojams ar parāda norakstīšanu, apzinoties, ka 500 miljonus eiro reāli neizdosies iekasēt. Attiecīgi VK ir aprēķinājusi, ka faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 7 %, un prognozē, ka tas turpinās pieaugt.

VID kavējas ar pārmaksāto nodokļu apmaksu par 2016.gadu

Foto: F64

Kamēr Finanšu ministrija atbild par politikas plānošanu, praktiski par nodokļu savlaicīgu iekasēšanu noteiktajā apmērā un administrēšanu ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests (VID).

"Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam," uzsver Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VK norāda uz četriem aspektiem VID darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. eiro apmērā.

Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkstošu eiro apmērā.

Nepilnības tiesību aktos un misēklis ar nodokļu pārmaksu dzēšanu mirušajiem

Foto: Shutterstock

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas.

Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki.

Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkstošu eiro apmērā.

Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu, secina VK.

VID neievēro likumus par cilvēku izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra

Foto: DELFI

Treškārt, 2016. gadā VID desmit mēnešus strādājis, neievērojot izmaiņas likumā attiecībā uz izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

Brīdinājumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājiem VID nosūtīja vidēji par 15 dienām ātrāk par likumā noteikto termiņu.

Līdz ar to nodokļu maksātāji arī ātrāk izslēgti no reģistra, liedzot iespēju likumā noteiktajā termiņā pēc savas iniciatīvas novērst iespējamās izslēgšanas iemeslus, iesniedzot PVN deklarāciju.

Valsts kontroliere, komentējot atklātos trūkumus VID darbībā, uzsver, ka, ja likumus neievēro nodokļu administrācija, arī nodokļu maksātājiem zūd motivācija ievērot savus pienākumus.

Pensionāriem ar invaliditāti izmaksā mazāku pensiju

Foto: LETA

VK ieskatā godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veicina arī administratīvā sloga mazināšana.

Diemžēl revīzijā ir konstatēts, ka 2016. gadā gandrīz deviņiem tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti, automātiski nepiemērojot šīm personām pienākošos atvieglojumus, tika izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos.

Rezultātā ik mēnesi tika ieturēts vidēji par 12,40 eiro lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Pensionāriem tiek prasīts aizpildīt elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur jānorāda informācija par invaliditāti, kas jau ir gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kas aprēķina pensijas, rīcībā.

Diemžēl vairāk nekā 800 no šīm personām 2016. gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības iesniegt ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto IIN.

VID nepiemērotās sankcijas un elektroenerģijas nodokļa deklarāciju neiesniegšana

Foto: LETA

VK atgādina, ka VID pienākums ir ne tikai iekasēt un administrēt nodokļus, bet arī rūpēties par to, lai visi nodokļi nonāktu Valsts kasē paredzētajā apjomā un termiņā un mazinātos iespēja nodokļu maksātājiem izvairīties no nodokļu nomaksas.

Revīzijā atklātais norāda uz to, ka praksē VID nodokļu kontrole, kā arī preventīvie pasākumi ir nepietiekami.

Piemēram, VID nepiemēro sankcijas nodokļu maksātājiem, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu.Pēc revidentu aplēsēm 2016. gadā valsts budžetā nav saņemts PVN apmēram 2,4 miljonu eiro apmērā.

Kontroles trūkumu izgaismo arī fakts, ka pērn 77 % elektroenerģijas nodokļa maksātāju - elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji - nav iesnieguši elektroenerģijas nodokļa deklarācijas un Valsts kasē nav ieskaitīts elektroenerģijas nodoklis vismaz 300 tūkstošu eiro apmērā.

Krasā atšķirība atalgojumos starp ministrijām

Foto: DELFI

VK revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā īpašu uzmanību pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai "Atalgojums". Secināts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts.

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp "turīgākām" un "mazāk turīgām" ministrijām.

Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%.

Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā.

Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Pamatojuma trūkums piemaksām ministrijās

Foto: Shutterstock

Salīdzinot dažādu piemaksu veidus ministrijās, revidenti konstatējuši, ka to skaits sasniedz pat 11 vienā ministrijā.

Jau iepriekš VK ir norādījusi uz piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojuma trūkumu, kā arī uz formāli veiktu darba rezultātu novērtēšanu.

Revidenti ir konstatējuši, ka atsevišķās iestādēs piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem līdz pat 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10 līdz 12 mēnešus gadā.

Saskata neprecizitātes ministriju amatu kritērijos

Foto: Shutterstock

Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt vienādiem un līdzvērtīgiem amatiem atbilstošu klasifikāciju un atalgojumu, atgādina VK.

VK norāda uz problēmu, kas attiecas uz vieglāk salīdzināmajiem atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītāju amatiem ar līdzīgiem darba uzdevumiem. Secināts, ka dažādās ministrijās tie ir klasificēti atšķirīgi.

Piemēram, no 24 komunikācijas atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītājiem, četri departamentu vadītāju amati ir klasificēti trīs dažādās amatu saimēs: viens - (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, viens - (35) politikas ieviešana, divi - (36) politikas plānošana. Savukārt 18 komunikācijas nodaļu vadītāju amati klasificēti piecās amatu saimēs: viens – (19) informācijas tehnoloģijas, viens – (23) klientu apkalpošana, 10 - (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, pieci - (35) politikas ieviešana, viens - (40) starptautiskie sakari.

VK norāda, ka līdzvērtīgo amatu pamatotai klasificēšanai dažādās amatu saimēs amatu katalogā būtu nepieciešami papildu kritēriji, pēc kuriem precīzāk raksturot konkrētā amata pienākumu saturu.

Neesot šādiem kritērijiem, pastāv risks, ka amati tiek klasificēti citās saimēs ar mērķi piemērot augstāku iespējamo mēnešalgas apmēru, kā rezultātā atgriežamies pie sākotnējās problēmas - atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, secina VK.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!