Sistēma tiek ieviesta būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība, vai kuros tiek veikti būvdarbi, ja būvdarbu izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. Par uzskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu būs atbildīgs galvenais būvdarbu veicējs, savukārt apakšuzņēmējiem būs pienākums kontrolēt, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas reģistrētu darba laiku sistēmā.

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tiek paredzēta posmos: pirmajā posmā - sistēmas ieviešana būvlaukumos, bet otrajā posmā - uzskaites sistēmas uzkrāto datu nodošana glabāšanai centralizēti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē.

Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi plānots ieviest no 2019.gada 1.janvāra. Valdība augusta beigās nolēma vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu uzticēt biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība".

Būvlaukumā nodarbinātas personas elektroniskai identifikācijai, kā arī darba laika reģistrēšanai elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā ir izmantojama individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, tādējādi netiek paredzēti ierobežojumi attiecībā uz risinājumiem, kas tiek izmantoti personu identifikācijai un darba laika reģistrēšanai sistēmā un tie var būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem vai biometriskās atpazīšanas ierīcēm, kā arī mobilie risinājumi, t.i., jebkura tehnoloģija, kas nodrošina elektronisku piekļuves kontroli un personu autentifikāciju būvlaukumā.

Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām ar pieļaujamu novirzi tiek izmantoti darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, tas ir, sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendārā mēneša ietvaros par 10% var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.

Šāds novirzes apjoms noteikts, ņemot vērā objektīvus apstākļus un būvniecības specifiku. Ja šī novirze netiktu pieļauta, tad būvlaukumā nodarbināta persona nevarētu ierasties būvlaukumā pirms darba laika sākuma, piemēram, lai pārģērbtos un sagatavotos darbam, tāpat pēc darba laika beigām minētajai personai būtu steidzami jāatstāj būvlaukums, pretējā gadījumā jebkura objektīva aizkavēšanās būvlaukumā (piemēram, pārģērbšanās, transporta sagaidīšana utml.) tiktu ieskaitīta personas darba laikā.

Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto datu izmantošana nodokļu administrēšanā tiks uzsākta ar 2019.gada 1.oktobri. Tādējādi, ja nodokļu administrācija konstatēs, ka sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendārā mēneša ietvaros atšķiras no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, vairāk nekā par 10%, nodokļu administrācija samazinātā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta noteikšanai var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos datus.

Savukārt periodā līdz 2019.gada 1.oktobrim, ja nodokļu administrācija konstatēs, ka elektroniskajā uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendārā mēneša ietvaros atšķiras no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, vairāk par pieļaujamo novirzi (tas ir, līdz 2018.gada 30.septembrim vairāk par 25%, periodā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim vairāk par 15%), nodokļu administrācija informēs attiecīgi galveno būvdarbu veicēju vai apakšuzņēmēju un lūgs izskaidrot konstatēto noviržu iemeslus.

No 2017.gada 1.oktobra paredzēta administratīvā atbildība par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas neieviešanu, kontroles nenodrošināšanu par to, ka būvlaukumā atrodas personas, kas nav reģistrējušās sistēmā, kā arī par nereģistrēšanos sistēmā. Septembrī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vienojās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ka VID sākotnēji nepiemēros sodus par nepilnībām elektroniskā darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos, ļaujot būvniecības uzņēmumiem iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā.

Pēc VID datiem 2016.gada 11 mēnešos 48,1% no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 eiro (vidējais darba devēju skaits 2016.gada 11 mēnešos - 5838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 51 841). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati.

Viens no iemesliem zemajiem atalgojuma līmeņiem ir neuzrādītais darba laiks būvlaukumā strādājošajiem. VID dati liecina, ka vidējais darba laiks būvniecībā nodarbinātajiem ir 120 stundas mēnesī. Normālais darba laiks mēnesī ir 168 stundas.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošinās būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un reģistrēto datu glabāšanu, kā arī informācijas sniegšanu par visiem ar apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro.

"Ar šo sistēmu tiek risināti tādi nozīmīgi jautājumi kā ēnu ekonomikas mazināšana, godīga konkurence, nodokļu nomaksas veicināšana, līdz ar to izmaksas un administratīvais slogs elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas nodrošināšanai ir vērtējams kā samērīgs būvniecības nozarē risināmo jautājumu sakārtošanā, turklāt arī būvniecības nozares pārstāvji atbalsta sistēmas ieviešanu nozarē," norāda Finanšu ministrijā.