Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sacīja, ka gadiem ilgi koalīcija ir īstenojusi tradīciju dalīt valsts budžeta līdzekļus savējiem - nav tik būtiski, vai tas tiek darīts caur parlamentāriešu priekšlikumiem jeb tā dēvētajām "deputātu kvotām" vai arī rosinājumus par finansējumu piešķiršanu virza caur ierēdņiem ministriju kabinetos.

Politiķis uzsvēra, ka tā noteikti nav laba tradīcija. Vaicāts, vai tā būs arī šogad, Urbanovičs atbildēja, ka tas ir jāprasa koalīcijai. Ņemot vērā, ka "tas ir noticis visus šos gadus", politiķis būtu ļoti izbrīnīts, ka šogad valdību veidojošās partijas rīkosies citādāki. Pašlaik opozīcijai nav pieejams valsts budžeta projekts, tāpēc to varēs sīkāk komentēt pēc tam, kad valdība to iesniegs Saeimā.

Arī Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga neizslēdz iespēju, ka "deputātu kvotu" vietā varētu tikt izmantota cita sistēma, lai atbalstītu kādam politiķim izdevīgu projektu konkrētā pašvaldībā. Tomēr šāda pieeja nav atbalstāma, jo līdzekļi ir jāpiešķir tam, kas nāk par labu visai valstij, sadalot finansējumu godprātīgi. Arī Kleinberga norādīja, ka pagaidām opozīcijai nav bijusi iespēja iepazīties ar budžeta projektu.

Līdzīgi partijas "No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda, ka tā dēvēto deputātu kvotu jautājums šoreiz tiks risināts ierēdņu kabinetos.

"Tagad visi deputātu kvotu izdevumi būs salikti ministriju budžetos," sacīja Sudraba, piebilstot, ka tas atkal būs necaurskatāms un aiz slēgtām durvīm risināts jautājums, tikai šoreiz ierēdņu kabinetos. Pēc viņas paustā, ar šādu pieeju faktiski izteikts aicinājums pozīcijas deputātiem doties ar saviem pieprasījumiem uz ministrijām.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica, ka, atsakoties no papildu līdzekļu sadales Saeimā un tā dēvētajām deputātu kvotām, vairākas nevalstiskās organizācijas paliks bez atbalsta. Tādēļ nolemts, ka šīs organizācijas vērsīsies ministrijās, kas izvērtēs finansējuma piešķiršanu un pieprasīs līdzekļus no valsts budžeta. Kučinskis ir pārliecināts, ka tas ļaus izskaust sabiedrībai nesaprotamas lietas.

Jau ziņots, ka valdība ir pabeigusi skatīt jautājumu par papildus finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā. Tagad valdībai atlicis sagatavot nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā būšot virs 20 likumprojektiem, iesniegt tos apstiprināšanai Saeimā un saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Kopumā valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro. Vislielākais finansējuma pieaugums - 200 miljonu eiro apmērā - paredzēts veselības nozarei.