FM: Mazumtirdzniecība augustā uzrādījusi straujāko kāpumu pēdējo divu gadu laikā  (11)

Ministrijā norādīja, ka noteicošā loma straujākam mazumtirdzniecības pieaugumam augustā bija pārtikas preču tirdzniecībai, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieauguma tempi saglabājušies iepriekšējo mēnešu vidējā līmenī. Līdzīga situācija, kad galvenais mazumtirdzniecības izaugsmes veicinātājs ir pārtikas tirdzniecība, bija vērojama arī iepriekšējā mēnesī, tomēr tad pieauguma temps pārtikas tirdzniecībā bija nedaudz zemāks. Augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, pārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 7,7%, un tik straujš pieauguma temps pārtikas mazumtirdzniecībā nebija bijis kopš 2014. gada sākuma.

Ministrijā pauda, ka iepriekš gandrīz gada garumā pārtikas tirdzniecības apmēri samazinājās, ko ietekmēja arī no 2017. gada sākuma vērojamais pārtikas cenu pieaugums, bet šobrīd piecus mēnešus pēc kārtas pārtikas tirdzniecībā vērojams pieaugums. Līdzās citiem faktoriem šādu izaugsmi nosaka spēcīgi pieaugušie alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēri, kur Latvijas pierobežā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji izmanto iespēju iegādāties dzērienus par zemākām cenām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, alkoholisko dzērienu realizācijas pieaugums Latvijā kopš aprīļa pastāvīgi ir pārsniedzis 10%, taču jūlijā pārdoto dzērienu apmērs bija par 14% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Tikmēr Igaunijas statistikas dati liecina, ka Igaunijā tirdzniecība pārtikas veikalos pēdējos mēnešos ir bijusi par 2-3% mazāka nekā pirms gada, kas daļēji tiek skaidrots ar pārtikas cenu pieauguma ietekmi.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecība Latvijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir palielinājusies par 4,1%, un šādus salīdzinoši stabilus pieauguma tempus nepārtikas preču mazumtirdzniecība uzrāda kopš 2016. gada sākuma, piebilda FM.

Ministrijā atzīmēja, ka no nepārtikas precēm straujākie pieauguma tempi augustā bijuši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā – par 18,8%, mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 14,2%, kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecībā – par 18,9%, kā arī sporta preču mazumtirdzniecībā – par 31,3%. Savukārt farmaceitisko piederumu mazumtirdzniecība augustā bijusi par 2,7% mazāka nekā pirms gada. Samērā stabili pēdējo gadu laikā samazinās arī tirdzniecība stendos un tirgos, kas augustā bijusi par 2,7% mazāka nekā pirms gada.

Tāpat ministrijā norādīja, ka degvielas tirdzniecība, kas gada pirmajā pusē būtiski veicināja kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu, augustā trešo mēnesi pēc kārtas piedzīvojusi kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties par 2,1% un neļaujot mazumtirdzniecībai kopumā uzrādīt vēl straujāku izaugsmi. Tomēr degvielas tirdzniecības apmēri pa mēnešiem ir visai svārstīgi un precīzi neatspoguļo ekonomiskos procesus.

Pēc FM minētā, atskaitot degvielas tirdzniecību, nepārtikas preču apgrozījuma pieaugums - 6,3% - augustā ir bijis nedaudz straujāks kā vidēji pēdējā gada laikā, apstiprinot, ka privātais patēriņš Latvijā kļūst arvien spēcīgāks.

FM norādīja, ka arī turpmākajos mēnešos ir pamats sagaidīt spēcīgu mazumtirdzniecības pieaugumu, ko turpinās veicināt straujāka ekonomikas izaugsme un algu kāpums. Vienlaikus arī patērētāju noskaņojuma rādītāji šogad uzrāda stabilu uzlabošanos un Latvijas kopējais uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI) septembrī ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2007.gada decembra.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apmēri ir auguši par 5,3%, uzrādot divu gadu laikā straujāko kāpumu. Izslēdzot svārstīgos degvielas pārdošanas apmērus, kāpums bijis vēl straujāks - 7,2%, kas ir pēdējo triju gadu straujākais kāpums.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Centrālās statistikas pārvalde ir pārskatījusi uz augšu iepriekšējo mēnešu datus. Atbilstoši jaunākajiem datiem šogad pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības pārdošanas apmēri auguši par 3,1%, bet jūlijā-augustā – par 5% gada laikā, kas ir labs signāls tam, ka trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izaugsme ir bijusi gana strauja un kāpinājusi ekonomikas izaugsmi.

"Mazumtirdzniecības sniegums iet roku rokā ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu. Vidējā neto darba samaksa (alga "uz rokas") otrajā ceturksnī auga turpat par 8%. Visticamāk, līdzīgs kāpums saglabājās arī trešajā ceturksnī, radot iespēju iedzīvotājiem veikt mājokļa uzlabojumus, iegādāties informācijas tehnoloģijas (IT) un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas, elektropreces, kā arī vairāk līdzekļu novirzīt ar atpūtu saistīto preču iegādei. Iedzīvotāji biežāk iegādājas pārtiku un dzērienus specializētajos veikalos," sacīja Buceniece.

Tāpat viņa norādīja, ka sabiedrības noskaņojums par situāciju ekonomikā kopumā uzlabojas. Pie augošiem vidējiem ienākumiem, iedzīvotāji atļaujas uzkrāt mazāku ienākumu daļu un vairāk novirzīt dažādu preču un pakalpojumu iegādei. Piemēram, aptaujās iedzīvotāji biežāk norāda, ka plāno veikt mājokļa uzlabojumus, iegādāties automašīnu, ko redzam arī mazumtirdzniecības un automobiļu un motociklu pārdošanas datos.

"Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augsta, kā rezultātā daļa sabiedrības vēl neizjūt ekonomikas izaugsmes sniegtos labumus. Tomēr līdz ar bezdarba līmeņa turpmāku samazināšanos un ienākumu kāpumu, aizvien vairāk iedzīvotāju sajutīs uzlabojumu. To veicinās arī nākamgad paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, atvieglojumu pieaugums un minimālās algas kāpums," pauda Buceniece.

Arī "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmumi augustā ir panākuši straujāko apgrozījuma pieaugumu divu gadu laikā. Turklāt, ja izslēdz svārstīgo degvielas komponenti, veidojas ļoti skaists, pakāpenisks apgrozījuma kāpuma paātrinājums, no 2,6% aprīlī līdz 7,2% augustā.

"Līdzīga ir aina tirdzniecībā pārtikas veikalos, kurā šā gada sākumā un pērn izmaiņu līkne pārsvarā bija mīnusu pusē, bet kopš aprīļa noturīgi augusi, sasniedzot 7,7% gada pieaugumu. Šāds pavērsiens var šķist pārsteidzošs, ievērojot joprojām it kā sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Taču atcerēsimies, ka arī iepriekšējā patēriņa buma laikā populācija saruka, taču pārtikas noiets vērtības izteiksmē strauji auga, jo cilvēki varēja atļauties dārgākus produktus. Jāpiebilst, ka šie dati ietver arī pārtikas un dzērienu pārdošanu specializētajos veikalos, kur pēdējo divu mēnešu laikā apgrozījuma kāpums gada laikā ir gluži fantastisks, virs 70%. Daļēji tas noteikti atspoguļo vietējā luksusa patēriņa uzplaukumu, taču liela, kaut precīzi nenovērtējama daļa saistīta ar ārzemnieku iepirkšanos," sacīja Strautiņš.

Viņš arī piebilda, ka ziemeļu kaimiņi, par laimi, nav vienīgie, uz kuru pleciem un makiem balstās veikalu uzplaukums. Ļoti strauja apgrozījuma augšupeja vērojama arī ar akcīzes nodokļa plānošanu nesaistītās jomās. Gan ienākumu kāpums, gan jaunu tehnoloģiju kārdinājums ir veicinājis informācijas un sakaru iekārtu pārdošanas pieaugumu par 18,8%, kas ir līdzīgs iepriekšējā pusgada vidējam. Kopš maija varens izrāviens notiek mājsaimniecības piederumu veikalos – kategorijā, kas ietver gan elektropreces, gan mēbeles, gan būvmateriālus.

"Par labām iespējām šīs nozares uzņēmumiem jau jūlijā liecināja patērētāju aptaujās atspoguļotā ārkārtīgi saasinātā vēlme un gatavība uzlabot savus esošos mājokļus, šādu atbilžu indekss ir līdz šim augstākajā līmenī. Arī šajā gadījumā gan visdrīzāk neiztiek gluži bez ziemeļu kaimiņvalsts iedzīvotāju palīdzības - modri ļaudis vēstī, ka populārs viņu ceļojumu galamērķis ir Valmierā strādājošais "Depo"," klāstīja Strautiņš.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka ne visas tirdzniecības nozares var lepoties ar pieaugumu, tostarp, lai gan pakāpeniskāk nekā iepriekšējos gados, turpina samazināties tirgu apgrozījums. "Kopš 2000. gada tas sarucis jau apmēram desmitkārtīgi. Varbūt tas neturpināsies mūžīgi, jo iepirkšanās tirgos arvien vairāk saistās nevis ar drastisku naudas taupīšanu, bet relaksētu laika pavadīšanu, atbalstu ekoloģiskai ražošanai un patēriņam, luksusa precēm. Arī šī tirdzniecības nozare nepārprotami saņem arvien spēcīgāku ārzemju patērētāju atbalstu. Rīgas tirgus, kas ir Eiropā unikāla parādība, no ne īpaši glītas un drošas vietas pārvēršas par atrakciju ārvalstu tūristiem," pauda Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka pēc ilgstoša ļoti spēcīga kāpuma plusi ir pazuduši interneta tirdzniecības datos - otro mēnesi pēc kārtas apgrozījums gada laikā pat sarūk, kamēr vēl aprīlī kāpums sasniedza 58,4%."Varbūt citi tirgotāji atraduši veidus, kā šiem komersantiem konkurēt, cerēsim, ka tas neatspoguļo jaunas viltības nodokļu apiešanā," piebilda Strautiņš.

Pēc viņa prognozētā, tuvākās nākotnes izredzes tirgotājiem ir varbūt ne spožas, taču labas gan. "Nozares uzņēmēji nākotnē var raudzīties ar optimismu. Nākamie 2-3 gadi viņiem nebūs viegli, strauji augs darba algas, daudzviet arī telpu īres izmaksas. Taču viņi vismaz varēs šīs izmaksas pārcelt uz patērētājiem, jo dzīve dārgāka kļūs arī konkurentiem. Daļai eksportētāju situācija būs krietni sarežģītāka," teica Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad astoņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 3,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču grupā apgrozījums audzis par 2,8%, bet nepārtikas preču tirdzniecības apmēri palielinājušies par 4,4%.