Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja 15.septembrī izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Ziemeļkoreja šādi atbildēja uz jaunām ANO sankcijām, kas 11. septembrī tika noteiktas pret šo valsti tās 3. septembrī veikta kodolizmēģinājuma dēļ.
Kati Piri uzskata, ka ES jācenšas vairāk iesaistīties risinājuma meklējumos Ziemeļkorejas saasinātajai situācijai, kļūstot par galveno sarunvedēju.
"Pieņemot, ka Ziemeļkorejā notiktu jebkāda veida militāra iejaukšanās, sekotu katastrofālas sekas. Eiropas Savienība militārā konfliktā neiesaistītos. Vienīgā opcija, kā izkļūt no šīs iespējamās katastrofālās krīzes, ir izmantojot dialogu. Es ticu, ka tieši spēja vadīt dialogu ir viena no tām spējām, kas ES piemīt izteikti. Kurš gan varētu būt labāks sarunvedējs par ES, kurai pašai konfliktā nav tiešu interešu? Ķīnai ir tiešas intereses, Krievijai arī, tāpat Japānai ir, visam reģionam ir," skaidroja deputāte.
"Amerikāņi, protams, cer, ka pavērsies logs dialogam, bet jāatceras, ka viņiem Korejas pussalā ir sena vēsture. Es ļoti ceru, ka šis dialoga logs atradīsies, pretējā gadījumā, ja notiktu militāra sadursme, būtu vismaz 10 000 upuru," draudīgāko scenāriju raksturoja deputāte.
"Ja būtu jebkāda veida uzbrukums Japānai, stipram Rietumvalstu partnerim, tikai iedomājaties, ko šāds uzbrukums nodarītu pasaules ekonomikai. Mēs varam plēsties caur likumdošanas iniciatīvām un atbalstīt ES ekonomiku, bet viens šāds uzbrukums nodarītu milzu postu. Tāpat Eiropā tiktu pamatīgi iedragāta drošības sajūta. Ziemeļkoreja, sūtot Japānai pāri raķetes, spēlējas ar uguni. Mēs visi esam tik ļoti saistītā ekonomikas tīklā, ka jebkāds uzbrukums radītu tūlītējas sekas uz pasaules tautsaimniecību. Un es šeit nerunāju hipotētiski, šādas ekonomiskas sekas arī Eiropā cilvēki sajustu savā ikdienā. Kad tirgus krīt, samazinātos arī cilvēku ienākumi, kristos valūtu vērtība, arī tāpēc visām 28 ES dalībvalstīm jābūt ieinteresētām, lai konflikts nenotiktu," skaidroja AFET pārstāve.
Vēstīts, ka centienos apturēt Ziemeļkorejas kodolprogrammu ANO Drošības padome ir izsmēlusi visas iespējas un ASV varētu nodot šo jautājumu Pentagonam, paziņojusi ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.
"Mēs lielā mērā esam izsmēluši visas iespējas, ko mēs šobrīd varam darīt Drošības padomē," sacīja diplomāte, piebilstot, ka viņai būtu pieņemama Ziemeļkorejas problēmas nodošana ASV aizsardzības ministram Džeimsam Matisam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
