"Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš norādīja, ka šobrīd situācija ar lietavu un plūdu radītajām problēmām ražas novākšanai kļuvusi aktuāla visā Latvijā, tostarp vistraģiskākā situācija ir Latgalē un Vidzemes austrumos, taču problēmu apmēri nu jau ir kļuvuši līdzīgi arī Kurzemē. Savukārt Zemgalē situācija šobrīd ir stabila, bet arī šajā reģionā zemnieki nu jau saskaras ar laika apstākļu ietekmi uz nākamā gada ražu.
"No bankas puses raugoties, mēs noteikti centīsimies palīdzēt saimniecībām, kurām ir sarežģījumi ar kredītu atmaksu vai nespēja norēķināties par minerālmēsliem, sēklām un augu aizsardzības līdzekļiem. Aicinu saimniekus pie manis vai mūsu lauksaimniecības menedžeriem uz sarunām, lai katram atrastu piemērotāko risinājumu. Šobrīd jau saņemam pirmos pieprasījumus no lauksaimniekiem par iespēju rast risinājumu sarežģītai situācijai, un klienti jau ir saņēmuši piemērotākos risinājumus," sacīja Miltiņš.
Viņš norādīja, ka risinājumi var būt vairāki un individuāli, piemēram, ir iespējams atlikt pamatsummas maksājumus, vai gadījumā, ja saimnieks nevar maksāt tādu summu, kāda ir maksāta līdz šim, ir iespējama kredīta grafika maiņa. Tāpat pastāv iespēja refinansēt investīcijas.
Savukārt "SEB bankas" ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke norādīja, ka banka turpinām ikdienā uzturēt ciešu dialogu ar klientiem, kuru saimniecības ir cietušas plūdos un lietavās. Paralēli tam, lauksaimnieki risina sarunas arī ar Zemkopības ministriju saistībā ar iespējamām kompensācijām, un pēc to noslēgšanas būs arī skaidrība par nepieciešamo atbalstu no bankas puses.
"Tādēļ pagaidām vēl konkrētu lēmumu no mūsu puses nav, taču ir skaidrs, ka atsevišķos gadījumos būs nepieciešams, piemēram, pagarināt aizdevumu termiņu, atlikt pamatsummas atmaksu vai piešķirt papildus līdzekļus apgrozāmajam kapitālam, un banka ir gatava šiem soļiem," viņš sacīja.
Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka lietavu izraisītie plūdi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50–60 miljonu eiro apmērā.
Pēc viņa teiktā, lauksaimnieki cer uz kompensācijām no Eiropas Savienības. Taču tās nosacījumi paredz, lai varētu pretendēt uz kompensāciju, zaudējumu apmēriem jābūt noteiktam procentam no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā būtu aptuveni 140 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministrijām konsultēsies par iespējām trim Baltijas valstīm vērsties Eiropas Komisijā ar prasību Eiropas Savienībai sniegt atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem.
