Bužeks intervijā skaidro, ka daļa dalībvalstu aizvien izvēlas par "Nord Stream 2" runāt tikai kā par komerciālu projektu, kamēr daļa – galvenokārt Austrumeiropas valstis – uzsver drošības politikas apsvērumus.

"Delfi" jau vēstīja, ka "Nord Stream 2" iecerēts kā Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzētu Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tikmēr eksperti uzskata, ka gāzes vada būvniecība, iespējams, ieplānota kā politisks projekts, lai vēl vairāk pakļautu Eiropu "Gazprom" piegāžu varā, kā arī ļautu Krievijai ērtāk piegādāt gāzi, nedarot to caur Ukrainu.

"Šis projekts ļoti skaidri iet pret mūsu attiecībām ar Ukrainu," uzskata ITRE vadītājs.

"Gazprom" jau atradis sadarbības partnerus Eiropā, galvenās kompānijas ir – austriešu OMV, nīderlandiešu "Royal Dutch Shell", vācu uzņēmumi "Uniper", "Wintershall", kā arī Francijas "Engie". Būvniecības vērtība, kā aplēsis "Financial Times", ir aptuveni 10 miljardi eiro.

"No mūsu perspektīvas daudz drošāk Eiropai būtu attīstīt sašķidrinātās gāzes terminālus Baltijas jūrā vai Dienvideiropā," teica Bužeks, piebilstot, ka pagaidām "Gazprom" būvniecības plāni vairāk izskatās pēc politiskiem, nevis komerciāliem, savukārt minētās kompānijas Eiropā vairāk domā par "Gazprom" gatavību dāsni investēt projekta realizācijā.

Bužeks skaidro, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu ideju, piedāvājot sevi kā sarunvedēju attiecībās ar Krieviju. EK sola mandāta ietvarā panākt to, lai Maskava piekrīt Eiropas likumdošanas noteikumiem, vai arī būtu ar mieru pakļauties specāli radītiem uzraudzības nosacījumiem.

"Jaunā ideja dot EK mandātu, lai ar Krieviju pārspriestu gāzes vada būvniecību, ir visai dīvaina. Mēs EP to ne visai labi izprotam, jo mūsu atbilde ir ļoti vienkārša: arī Baltijas jūrā Trešajai enerģijas paketei (red. piez. – regula par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm) ir jābūt skaidri spēkā esošai. Tur vienkārši nav citu variantu. Mēs zinām, ka ir dažas problēmas ES Padomē. Tur par šo jautājumu ir ļoti dažādi viedokļi. Ja arī šis mandāts tiks piešķirts, tad tam būtu jābūt ļoti stingram. Mēs gan paturam prātā, ka pēc mandāta beigām tā rezultātam būtu jābūt apstiprinātam Eiropas Parlamentā," norāda Bužeks.

Krievija iepriekš iebildusi, ka "Nord Stream 2" būvniecība neatbilst tiem nosacījumiem, lai uz šo projektu attiektos Trešā enerģijas pakete. Arī EK juristi un Vācijas regulators secinājis, ka šāda tipa gāzes vada būvniecībai jūrā primāri jāpiemēro iesaistīto valstu likumdošana. Ja EK izdosies pārliecināt Padomi un EP par mandāta stingrību, Krievijai arī būtu jāpiekrīt iesaistīties pārrunās ar EK, nevis turpināt sadarbību ar atsevišķām dalībvalstīm.

Bužeks piebilst, ka pašlaik aptuveni astoņas vai deviņas valstis ir tās, kas būtu gatavas būvniecību atbalstīt, bet "pret" nometnē ir ap 13-14, viskrasāk iebilstot Baltijas valstis un Polija. Viņš arī stāsta, ka pašreiz EP nav jūtama tāda atmosfēra, kas liecinātu par parlamenta gatavību būvniecību atbalstīt.

Kā liecina portāla "Delfi" un "Politico" uzrunāto ekspertu teiktais, Eiropas Komisija, visticamāk, ar mandāta priekšlikumu nāks klajā pēc vēlēšanām Vācijā, kas paredzētas 24. septembrī.

Foto: Gazprom.com / Krievijas uzņēmuma iecerētais gāzes vada ceļš uz Eiropu

Ziņots, ka valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā "Nord Stream 2".

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu "Nord Stream 2" un sekmē tā īstenošanu.