Likumdošanas priekšlikums nosaka, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm jāizlīdzina mežsaimniecības, aramzemes un ganību apsaimniekošanas radītie CO2 izmeši, veicinot to absorbēšanu. CO2 jeb ogļskābo gāzi absorbē, piemēram, meži.

Deputāti arī uzskata, ka dalībvalstīm saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķiem un Parīzes klimata vienošanos būtu jānodrošina lielāka CO2 uzņemšanas jauda, lai 2030.gadā tā pārsniegtu izmešu apjomu.

Ja absorbētais CO2 apjoms pirmo piecu gadu laikā būs lielāks nekā zemes izmantošanas rezultātā radītie izmeši, šo "pārpalikumu" varēs izmantot vēlāk, lai sasniegtu mērķus nākamo piecu gadu laikā.

Koksnes izstrādājumi - piemēram, būvmateriāli vai mēbeles - arī mazina CO2 apjomu, neļaujot atmosfērā nonākt ogļskābajai gāzei, ko koki uzņēmuši augšanas laikā. Iekļaujot noteikumos arī koksnes izstrādājumus, dalībvalstis tiks motivētas veicināt to lietošanu.

Dalībvalstis katru gadu ziņos par savu izmešu apjomu, tiecoties uz mērķi divos piecu gadu periodos - no 2021. līdz 2025. un no 2026. līdz 2030. - izlīdzināt izmešu un absorbētās CO2 apjomu. Nesasniedzot mērķi, attiecīgais iztrūkums tiktu kompensēts ar pieļaujamo izmešu samazinājumu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu.

"Ar šo regulu mēs stiprinām mežu lomu Parīzes klimata vienošanās īstenošanā. Ilgtspējīgai mežsaimniecībai ir galvenā nozīme. Šādi mēs gan mazinām klimata pārmaiņas, gan stiprinām mūsu bioekonomiku," sacīja EP ziņotājs Norberts Lins.

Ziņojums tika pieņemts ar 532 balsīm pret 144, 20 deputātiem atturoties. Tagad likumprojekts atgriezīsies Vides komitejā (ENVI), un ES likumdevēji - EP un ES Padome (dalībvalstu ministri) - varēs uzsākt sarunas, tiklīdz ministri jeb Padome būs apstiprinājusi savu pozīciju.