Foto: Biedrība "Dzīvnieku brīvība"
Šā gada jūnijā un jūlijā aktīvists no organizācijas "Dzīvnieku brīvība" dokumentēja SIA "Baltic Pork" saimniekošanu cūku fermās, konstatējot virkni sistemātisku likuma pārkāpumu uzņēmuma darbībā. Svētdienas, 3. septembra, vakarā dzīvnieku aizstāvji publiskojuši fotogrāfijas un video, kuros redzami nepatīkami skati ar pusbeigtiem sivēniem, augoņiem klātām cūkām un dzīvnieku sišanu, kā arī grūsnu sivēnmāšu dzīvi būros, kuros tās nevar pat apgriezties.

Baisos apstākļus izdevies fiksēt, piesakoties darbā uz vakanto cūkkopja vietu. Tas ir bijis vienīgais veids, kā iekļūt fermas telpās, jo šobrīd cūku mēra dēļ nepiederošām personām ieeja fermās ir liegta.

Kā teikts aktīvistu izplatītajā paziņojumā, savās regulārajās pārbaudēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis šos pārkāpumus, kas ir pretrunā ar Eiropas direktīvu. Kā portālam "Delfi" vēsta aktīvisti, saņemot pierādījumus par pārkāpumiem, PVD veica ārkārtas pārbaudi, kurā nekonstatēja likumpārkāpumu sistemātisko raksturu.

Salīdzinot SIA "Baltic Pork" publiski sniegto informāciju par ražošanu ar faktiskajiem fermā dokumentētajiem apstākļiem, tika konstatēts, ka audzētājs ir norādījis maldinošus datus par fermas iekārtojumu. Vairākos korpusos deklarēto nobarojamo cūku vietā tiek turētas grūsnas sivēnmātes, uz kurām attiecas pavisam citas labturības prasības. Kā atgādina "Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, cūku labturības prasības paredz, ka grūsnās sivēnmātes no ceturtās nedēļas jātur grupās, katram dzīvniekam atvēlot vismaz 2,25 kvadrātmetrus grīdas platības. Ieslogot grūsnās sivēnmātes individuālos sprostos viena kvadrātmetra platībā, SIA "Baltic Pork" rupji pārkāpis likumu, uzskata dzīvnieku aizstāvji.

Kā fiksēts "Dzīvnieku brīvības" materiālos, daļā fermas ir atrodami grupu aploki, taču to skaits ir nepietiekams fermā esošo grūsno sivēnmāšu izvietošanai. No fermā esošajām aptuveni 1600 grūsnajām cūkām grupās ik brīdi būtu jātur ap 1100, taču grupu aploku kopējā ietilpība ir daudz mazāka. Turklāt, praksē šajos aplokos neatrodas grūsnās sivēnmātes – pētījuma laikā daļā grupu aploku tika turētas jauncūkas, daļa – stāvēja tukši, bet vēl daļa – bija nepieejami sivēnmātēm.

Fermā atrodamās ražošanas iekārtas bija atļautas līdz 2012. gada beigām. Neskatoties uz to, ka ferma tā arī netika pārbūvēta, PVD piecus gadus no vietas nav konstatējis fermas neatbilstību Latvijas likumiem un ES direktīvām.

Brīdinām – video nepatīkami skati!

Kā uzskata dzīvnieku aizstāvji, ir izslēgta iespēja, ka fermas darbinieki būtu varējuši noslēpt pārkāpumus no PVD inspektoriem, jo fermas iekārtojums pat teorētiski nepieļauj tik liela skaita grūsnu sivēnmāšu turēšanu atbilstoši likuma prasībām. Neskatoties uz to, nedz ikgadējā inspekcijā augustā, nedz vairāku PVD darbinieku veiktajā ārkārtas pārbaudē nedēļu vēlāk dienests nevēlējās vai nespēja atklāt fermas nelikumīgo darbību. Tas liek uzdot jautājumu, cik vēl šādu fermu Latvijā netraucēti pārkāpj likumu PVD acu priekšā?

Šai tēmai šonedēļ pievērsies arī TV3 raidījums "Nekā personīga". "Dzīvnieku brīvības" izplatītais video parādīts PVD pārstāvjiem un izlemts veikt atkārtotu labturības pārbaudi fermā Allažmuižā. Tajā tomēr konstatēts pārkāpums vienā no fermas korpusiem, kur 96 sivēnmātes nedēļu pirms atnešanās netika turētas grupās, bet individuālajos aizgaldos. Par to sarakstīts pārbaudes protokols un sākta administratīvā lietvedība.

Savukārt SIA "Baltic Pork" pārstāvji raidījuma veidotājiem pārmetumus par sivēnmāšu ilgstošu turēšanu sprostos noraidījuši, paziņojot, ka visas cūku labturības prasības tiek ievērotas, turklāt uzņēmuma pārstāvis Andris Jēkabsons izsaka šaubas, ka filmētais materiāls tapis viņu fermā, neskatoties uz to, ka video redzamas viņam atpazīstami kolēģi.

Kā raksta dzīvnieku aizstāvji, šis nav pirmais gadījums, kad PVD ilgstoši pieļauj likuma pārkāpumus industriālajās fermās. Biedrības pieredzē katra iepriekš nesaskaņota aktīvistu inspekcija dzīvnieku turēšanas vietās ir atklājusi kliedzošus, sistemātiskus likuma pārkāpumus, ko ikviens žurnālists varētu viegli konstatēt, ja vien varētu par to neatkarīgi pārliecināties.

"Regulāri sastopoties ar šādu PVD darbu, rodas iespaids, ka uzraugošais dienests ne tikai nevēlas konstatēt dzīvnieku labturības pārkāpumus, bet arī cenšas diskreditēt trauksmes cēlēju iegūto informāciju, nereti nostājoties likumpārkāpēju pusē. Šāda PVD rīcība raida skaidru signālu, ka uz dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpšanu iestāde skatās caur pirkstiem, radot pārkāpējos visatļautības sajūtu. Kā redzams praksē, ja, pārkāpjot likumu, var nopelnīt vairāk, daudzi ražotāji to nevilcinās izmantot, kamēr sabiedrības intereses uz dzīvnieku aizsardzību tiek atstātas novārtā," teikts "Dzīvnieku brīvības izplatītajā paziņojumā.

Brīdinām – fotogrāfijās nepatīkami skati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!