"Budžeta process ir sācies. Šodien mēs apstiprinājām mūsu galveno prioritāti – finansējumu veselībai, tāpat arī aizsardzībai, kas netiek tālāk apspriests," uzsvēra Ministru prezidents. Veselībai no nākamā gada valsts budžeta tiks virs viena miljarda eiro, norādīja Kučinskis.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs šobrīd ir iekļauti izdevumi arī aizsardzības nozarei, nodrošinot, ka sākot ar 2018. gadu un turpmākajos gados aizsardzības finansējums ir 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat valdība otrdien iepazinusies ar galvenajām ministriju un neatkarīgo institūciju prioritātēm, kas tika pieņemtas zināšanai. Jau rīt pie nākamā gada budžeta darbs tiks turpināts, skaidroja Kučinskis. Kā atzina Kučinskis, nākamā gada valsts budžetā "rocība nebūs tik liela kā iepriekšējos gados, ar to ir jārēķinās".

Valdība otrdien vienojusies, ka katra ministrija pieturas pie trim galvenajām prioritātēm, "jo prioritāšu saraksts vienmēr ir ļoti, ļoti garš, bet visi ministri ar izpratni saprot, ka mēs varam diskutēt tikai par galvenajām lietām".

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vēl nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, kā savās pārstāvētajās nozarēs ietaupīt resursus un kā palielināt ieņēmumus.

Bez līdzekļiem veselības nozarei, atrasti arī papildu līdzekļi ceļu remontiem – 25 miljoni eiro 2018. gadā, 25 miljoni eiro – 2019. gadā un 2020. gadā 37 miljoni eiro, norādīja Reizniece-Ozola. "Lai vismaz daļēji nodrošinātu autoceļu sakārtošanas programmu," skaidroja ministre.

Taču ir vēl virkne citu jautājumu, kas jārisina. Piemēram, otrdien valdībā pieteikts tiesnešu un augstākās izglītības pedagogu atalgojuma palielinājums, kā arī valsts robežu sakārtošana un virkne citu jautājumu, kas "valdības locekļiem šķiet svarīgi".

"Šobrīd Finanšu ministrijas vadībā būs darba grupas, kurās mēs mēģināsim saprast, kādi vēl ir fiskālās telpas palielinošie pasākumi, tad arī redzēsim, cik daudz mēs varam atļauties atbalstīt jaunus pasākumus," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Piemēram, nedēļas laikā Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ierobežot sociālā budžeta izdevumus.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka vidējā termiņā ievērojami pieaugs valsts speciālā budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanai.

Kā iepriekš skaidroja Finanšu ministrijā (FM), sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiks veikta vecuma pensiju pārskatīšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat palielinoties slimības pabalsta saņēmēju vidējam vecumam, vidējā termiņā būs vērojams slimības pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kas veicinās speciālā budžeta izdevumu pieaugumu slimības pabalstu izmaksām.

Vēstīts, ka ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro.

Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu "jaunās politikas iniciatīvas", prasa 759,5 miljonus eiro.

Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami VM, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, ZM - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.