Foto: LETA
Veselības ministrija (VM) varētu pārtraukt veselības tūrisma attīstības iespēju meklēšanu, liecina ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām".

Ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā iebildumos paustos viedokļus, kā arī Ministru kabineta apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes un plānotās veselības nozares reformas, kas ietekmēs ārstniecības iestāžu izvietojumu un sniegto pakalpojumu klāstu un apjomu, patlaban neesot iespējams radīt valsts atbalsta pasākumus vienai šaurai ārstniecības jomai, proti, veselības tūrisma veicināšanai.

VM aicinājusi par aktualitāti zaudējušu atzīt valdības rīcības plāna deklarācijas uzdevumu izvērtēt un sagatavot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu veselības tūrisma attīstības iespējas.

Kā skaidro VM, lai izvērtētu veselības tūrisma attīstības iespējas, izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no VM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Liepājas pilsētas domes, Jūrmalas pilsētas domes, Ventspils tūrisma informācijas centra un Jelgavas novada pašvaldības.

Pēc izvērtējuma veikšanas darba grupa pieņēma lēmumu, ka atbilstošākais valsts atbalsta veids veselības tūrisma veicināšanai būtu tiešo nodokļu atlaižu piemērošana ārstniecības iestādēm, kuras īstenos sākotnējo ieguldījumu projektus veselības tūrisma attīstībai un tika pieņemts lēmums sagatavot likumprojektu "Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums".

Tomēr, tā kā izskatītas un apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, un to izstrādes gaitā nav vērtēta un atbalstīta iespēja piemērot tiešo nodokļu atlaides ārstniecības iestādēm veselības tūrisma veicināšanai, saņemtajos ministriju un citu institūciju atzinumos tika atzīmēts, ka tiešo nodokļu atlaižu piemērošana varētu radīt neprognozējamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, kā arī nodokļu atvieglojumu piemērošanai tiek izdalīta viena atsevišķa nozare, nevērtējot kopējo tautsaimniecības attīstību, tostarp ietekmi uz reģionālās attīstības atšķirībām.

VM arī piebilst, ka tāpat pastāvot iespējamība, ka atlaižu piemērošanas gaitā tiktu kropļota konkurence attiecībā pret tām ārstniecības iestādēm, kas apkalpo tikai vietējos pacientus un nevarēs izmantot tiešo nodokļu atlaides, jo Latvijā ārstniecības iestādes apmeklē gan vietējie pacienti, gan ārvalstu tūristi.

Vienlaikus pret likumprojekta tālāku virzību iebilda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un tās dalīborganizācija Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Abas norādījušas, ka likumprojekts saturot nevienlīdzīgas attieksmes pazīmes un var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, jo ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017.gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija.

Šī jautājuma izskatīšana trešdien valdības sēdē tika atlikta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!