Foto: F64

Valdība pēc nedēļas – 22.augustā, sāks darbu pie 2018. gada budžeta. Sēdē tiks skaitīti vairāki ar valsts budžetu saistīti jautājumi, tostarp valdībai būs jāvērtē Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā rosināts Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Ziņojumā "Par PVN likmes diferencēšanu pārtikai" secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%. Tieši PVN likmes Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināšana veicinās legālā tirgū darbojušos ražotāju konkurētspēja.

Saraksts ar ogām, dārzeņiem un augļiem, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir plašs. Tajā ir āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, zemenes, avenes, upenes, kartupeļi, tomāti, kāposti, gurķi, pākšaugi, rāceņi un daudz citu produktu.

Latvija – izņēmums Eiropā

Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā pārtikas produktiem netiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Pārtikas produktiem PVN standartlikmes bez Latvijas tiek piemērotas tikai Dānijā, Bulgārijā, Lietuvā un Igaunijā.

Atšķirībā no pārējām četrām minētajām valstīm, Latvijā samazinātā PVN likme 12% apmērā tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm.

Samazinātās PVN likmes atsevišķām pārtikas produktu piegādēm ES dalībvalstīs svārstās no 0% Apvienotajā Karalistē, Maltā un Īrijā līdz pat 18% Ungārijā.

Piemēram, Polijā PVN standartlikme ir 23%. Tur pārtikas produktiem tiek piemērotas divas samazinātās PVN likmes – 5% un 8% apmērā.

Samazinātā 5% PVN likme tiek piemērota neapstrādātiem un daļēji apstrādātiem produktiem, piemēram, graudaugiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem un dārzeņiem, gaļai, piena produktiem, maizei. Savukārt samazinātā 8 % PVN likme tiek piemērota pārstrādātiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļas izstrādājumiem un konservētiem augļiem.

Tomēr, piemēram, konfektēm, alkoholiskajiem dzērieniem un minerālūdeņiem tiek piemērota 23% PVN standartlikme.

Ēnu ekonomika augļu, ogu un dārzeņu nozarē – 30-40%

Izteikti liels cenu kropļošanas risks pastāv augļu, ogu un dārzeņu nozarē, jo šajā nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri tirgojas dažādos tirdziņos, izvairoties no PVN maksāšanas, vērš uzmanību ziņojuma autori. Līdz ar to šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar tirgotājiem, kuri darbojas legālajā tirdzniecībā.

Samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos, kā arī tiktu mazināta lielais ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Ziņojumā uzsvērts, ka līdz ar PVN samazināšanu "daudzi negodīgie uzņēmēji izvēlēsies reģistrēt savus pārdošanas darījumus un maksāt PVN budžetā, jo starpība starp cenu ar PVN un cenu bez PVN būs salīdzinoši neliela, tāpēc samazināsies uzņēmēju motivācija riskēt un tikt sodītiem par PVN nemaksāšanu".

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%.

Ieceres fiskālā ietekme – ne vairāk par 5,7 miljoniem eiro

Valsts budžeta zaudējumi samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā prognozējumi robežās no 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro. Šādi aprēķini izdarīti, pieļaujot, ka, piemērojot samazināto PVN, apmēram 20% no nelegāli tirgotiem Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem varētu nonākt legālajā tirdzniecībā.

Tāpat aprēķinos ņemts vērā, ka patērētāju ietaupītie līdzekļi valsts budžetā atgriezīsies, jo iedzīvotāji tos iztērēs citiem pārtikas produktiem vai citām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksās PVN.

Ziņojuma autori vērš uzmanību, ka samazinātās 5% PVN likmes ieviešanu izjutīs tieši mazturīgākie iedzīvotāji. Viņi cenu samazinājumu izjutīs vairāk nekā turīgākie iedzīvotāji.

Vienlaikus ziņojumā uzvērts, ka, ieviešot samazināto PVN likmi, mazumtirgotājiem būtu jāapņemas cenas samazināt par samazinātā nodokļa apmēru, parakstot vienošanos.

PVN piemērošana ES dalībvalstīs tiek regulēta saskaņā ar direktīvu, ierobežotu konkurences kropļošanu Eiropas kopējā tirgū. Direktīvā noteikts, ka ES dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātās PVN likmes, kas nevar būt mazākas par 5% noteiktas kategorijas preču un pakalpojumu piegādei. Dažām ES dalībvalstīm tiek pieļauti arī atsevišķi izņēmumi.

Ziņots, ka, lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātas PVN likmi, ZM izveidoja ekspertu darba grupu.

Darba grupai tika uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu.

Jau vēstīts, ka diskusijas par PVN samazināšanu pārtikai Latvijā bijušas vairākkārt. Piemēram, novembrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicināja Saeimu mainīt likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" un noteikt 5% PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Vairākas iniciatīvas izvietotas arī portālā "Manabalss.lv". Portālā vairāk nekā 14 tūkstošu cilvēku ir parakstījušies par pazeminātu PVN pārtikai, savukārt vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku parakstījušies par pazeminātu PVN "ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem" un paaugstinātu PVN kaitīgajiem produktiem.

Finanšu ministrija gan vairākkārt norādījusi, ka PVN samazināšana pārtikai būtu sarežģīti administrējama un nesasniegtu gaidīto mērķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!