Nelegāls bizness un 7 miljoni eiro budžetā – karstā dzēriena tirgū bez pārmaiņām  (82)

Akcīzes nodoklis ir patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Kafija līdztekus gāzei, alkoholam, tabakai un degvielai ir to preču grupā, ko apliek ar akcīzes nodokli.

Ideja atteikties no akcīzes nodokļa kafijai publiskajā telpā uzvirmo regulāri. Vasaras sākumā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas Radio norādīja, ka, ņemot vērā ēnu ekonomikas īpatsvaru, jāvērtē atteikšanās no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai. Tomēr Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka ministrijas speciālisti nav saņēmuši uzdevumu šo jautājumu pārskatīt.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis gan vērš uzmanību, ka valdība darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes atsāks 22. augustā un tad tiks turpināts darbs pie dažādu priekšlikumu apspriešanas un analīzes.

Kā portālam "Delfi" stāsta VID, dienests ir saņēmis aicinājumus no sociālajiem partneriem, kuri pauduši satraukumu, ka Latvijā ir liels kafijas apjoms, par ko netiek maksāts akcīzes nodoklis, kas rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus tirgotājiem.

Lai mazinātu nelabvēlīgus konkurences apstākļus kafijas tirgū, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas daļu, VID izvērtēja situāciju un informēja FM par trim iespējamiem risinājumiem – ieviest kafijas marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām, ieviest kafijai stingrākus aprites nosacījumus, piemēram, licencēt vairumtirgotājus, vai arī atcelt akcīzes nodokli kafijai.

Savukārt Konkurences padome (KP) atzina, ka kafijas aprites kontrole tā saucamajā "HoReCa" segmentā (kafejnīcās, bāros, restorānos) ir minimāla, jo kafiju Latvijas teritorijā var ievest arī tie komersanti, kas nav saņēmuši speciālās licences. Līdz ar to gadās, ka šajā segmentā pārdod bezakcīzes kafiju, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pašmāju kafijas ražotājiem.

Kā liecina dati, Latvijā tiek saražoti tikai 3–4% no kopējā patēriņam nodotā kafijas daudzuma. Lielākie kafijas ražotāji Latvijā ir SIA "Melnā kafija" un SIA "Emerald Baltic".

Trešais VID ieteiktais risinājums – akcīzes nodokļa atcelšana kafijai – "neradītu būtiski pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai", bet gan tam būtu tūlītējs negatīvs fiskālais efekts uz valsts budžeta ieņēmumiem. Kā uzsver VID, tas īpaši jāņem vērā pie jaunajām nodokļu politikas izmaiņām, kad ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem plānots kompensēt citu nodokļu ieņēmumu samazinājumu.

Tā kā neviens no risinājumiem atbalstu nav guvis, VID ir uzsācis preventīvos pasākumus akcijas "Konsultē vispirms" ietvaros. Kā stāsta dienestā, "kontroles pasākumi kafijas tirdzniecības vietās netiek veikti bieži, tomēr tie ir samērīgi iekasētā akcīzes nodokļa īpatsvaram un saskaņojami ar VID noteikto kontroles pasākumu prioritātēm".

Iepriekš Latvijas kafijas tirgus izpētei pievērsās arī KP. Padome pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. KP gan nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem. Savā pētījumā padome ieskicēja, kas un kā nosaka kafijas cenu Latvijā.

Tāpat akcīzes nodoklis kafijai ir Beļģijā, Horvātijā, Dānijā un Rumānijā. Šajās valstīs, līdzīgi kā Vācijā, šis akcīzes nodoklis ir diferencēts, proti, tas atšķiras dažādiem kafijas veidiem – grauzdētai, šķīstošai, zaļai.

Savukārt Lielbritānijā, Īrijā un Maltā grauzdētai kafijai un bezkofeīna kafijai PVN netiek piemērots, tikmēr viszemāko PVN likmi kafijai piemēro Luksemburgā (3%) un Kiprā (3%). Vienas no augstākajām PVN likmēm kafijai noteiktas Ungārijā (27%), Portugālē (23%) un Polijā (23%).

Toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle solīja, ka kafijas aplikšana ar nodokli neskars mazturīgākos iedzīvotājus. Galvenais iemesls akcīzes ieviešanai bija līdzekļu trūkums valsts budžetā. Tādēļ ar nodokli tika nolemts aplikt to patēriņa daļu, kas nav pati vajadzīgākā, sacīja Šķēle.

Likme 2000. gadā bija 50 santīmi (71 eiro cents) par kilogramu kafijas. Jau tolaik ražotāji prognozēja, ka akcīze veicinās kafijas kontrabandu valstī. 2000. gadā tika plānoti 1,9 miljonus latu lieli ieņēmumi no akcīzes nodokļa kafijai.

Par spīti Latvijas kafijas ražotāju lūgumiem akcīzi samazināt valstī ražotajai kafijai, šāda pat akcīzes likme saglabājās līdz 2008. gadam, 2009. gadā tā jau bija divreiz augstāka – lats (1,42 eiro) par kilogramu kafijas. Arī šobrīd akcīzes likme ir 1,42 eiro par kilogramu, kas, kā norāda VID, rada risku, ka būs mēģinājumi izvairīties no šī nodokļa maksāšanas.

Akcīzes nodokļa kopējos ieņēmumos par kafiju iekasētā nodokļa īpatsvars ir salīdzinoši mazs – mazāk par 1%, tomēr faktiskajos skaitļos tie pēdējos gados pārsniedz 6,5 miljonus eiro. 2016. gadā iekasēti pat 6,96 miljoni eiro.

Saskaņā ar uzņēmēju akcīzes nodokļa deklarācijās norādītajiem un VID apkopotajiem datiem Latvijā 2015. gadā bija realizēti 4,63 miljoni kilogramu kafijas, samaksājot par to akcīzes nodokli, bet 2016.gadā – 4,89 miljoni kilogramu kafijas.

KP pētījums liecina, ka Latvijā patērētāji labāk pērk kafiju, kad tai ir akcija un to var iegādāties lētāk. Tāpat Latvijas patērētāji ir iecienījuši malto un šķīstošo kafiju, kā arī šķīstošās kafijas dzērienus. Kafijas kapsulas un kafijas spilventiņus pircēji patērē ievērojami retāk, liecina KP pētījums.

Saskaņā ar KP iepriekš veikto pētījumu Latvijā lielākie akcīzes nodokļa maksātāji par kafiju bijuši SIA "Maxima Latvija", SIA "RIMI Latvia" un SIA "Sanitex".

KP arī atzīmējusi, ka importētā kafija no Latvijas tirgus izspiež vietējā ražojuma kafiju, jo tā konkurē ar Latvijā ražotas kafijas cenu līmeni, jo tieši cena ir viens no galvenajiem patērētāju izvēles kritērijiem.

"Arabica" šķirnes kafijai nākotnes cenu nosaka Ņujorkas birža, bet "Robusta" kafijas cena tiek noteikta Londonas biržā. Taču ne visai kafijai cena tiek noteikta biržās, piemēram, Kenijas kafijai cenu nosaka izsolē. KP gan secinājusi, ka Latvijā kafijas cenas mazumtirdzniecībā samazinās daudz lēnāk nekā biržās, kur kafijas cenu svārstības ir daudz straujākas.

To padome skaidro ar ilgtermiņā slēgtajiem līgumiem par cenām, kā arī pastāvošo konkurences īpatnību – tirgus dalībnieki paaugstina vai pazemina cenas, ņemot vērā tirgus līderu, piemēram, "Paulig" un "Merrild", rīcību.

Latvijā vislielākās kafijas izplatīšanas izmaksas veido tieši akcīzes nodoklis. Kā secina KP, tieši augstais akcīzes nodoklis kafijai un koncentrētais mazumtirdzniecības tirgus ir galvenie iemesli kafijas dārdzībai Latvijā.