Ķīnas tekstila firmas arvien vairāk izmanto Ziemeļkorejas rūpnīcas un lēto darbaspēku, kā arī tur radīto apģērbu tirgū izplata ar "Ražots Ķīnā" uzrakstiem, vēsta aģentūra "Reuters".
Lai gan 5. augustā ANO Drošības padomes pieņemtajā rezolūcijā noteikts embargo no Ziemeļkorejas importēt ogles, dzelzs rūdu un citus produktus, Kima Čenuna vadītājā valstī radītos tekstila produktus sankcijas neskar.
Ķīnas robežpilsētā Daņdunā darbojas vairāki "apģērbu aģenti", kas kalpo par starpniekiem starp Ķīnas apģērbu piegādātājiem un pircējiem no ASV, Eiropas, Japānas, Dienvidkorejas, Kanādas un Krievijas, aģentūrai "Reuters" pastāstīja viens no biznesā iesaistītajiem darboņiem, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš aģentūrai stāsta, ka klients bieži nemaz nezina, kur patiesībā ražots produkts.
Tekstilrūpniecība ir Ziemeļkorejas otrs lielākais eksports, kuras apjomu pārspēj vien ogles un citi minerāli. Pērn Ziemeļkorejas eksporta kopējais apjoms bija ap trijiem miljardiem ASV dolāru liels, tekstila eksportam veidojot 752 miljonus dolāru no tā.
Tekstils bijis arī viens no dzinuļiem 30% eksporta kāpumam uz Ķīnu, kas šā gada pirmajā pusē kopumā sasniedzis 1,67 miljardus ASV dolāru, ziņo "Reuters".
Austrālijas sporta apģērbu ražotājs "Rip Curl" pērn publiski atvainojās, kad atklātībā nonāca informācija, ka daļa no ražotāja produkcijas, kuru rotā uzraksts "Ražots Ķīnā", patiesībā ir ražots Ziemeļkorejā. "Rip Curl" notikušajā vainoja piegādātāju, kurš ārpakalpojumā piesaistījis "neautorizētu apakšuzņēmēju".
Taču "Reuters" avoti norāda, ka Daņdunā tā ir ierasta prakse joprojām. Ražojot apģērbu Ziemeļkorejā, uzņēmumi var ietaupīt līdz pat 75% izmaksu, lēš viens no aģentūras aptaujātajiem tirgotājiem.
Daļa Ziemeļkorejas rūpnīcu atrodas Sinjidžu, bet citas izkaisītas ārpus Ziemeļkorejas galvaspilsētas Phenjanas. Pabeigtā produkcija bieži vien no Ziemeļkorejas tiek nosūtīta uz Ķīnas ostām, no kurienes tās izplata uz pārējo pasauli.
"Ziemeļkorejas darbinieki dienā var saražot par 30% vairāk apģērba nekā Ķīnas darbinieki," aģentūrai "Reuters" pastāstīja viens no uzņēmējiem. "Ziemeļkorejā rūpnīcu darbinieki nevar iet uz tualeti, kad vien ienāk prātā. Viņiem šķiet, ka tas kavē visu ražošanas ķēdi. Viņi nav Ķīnas darbinieki, kuri strādā vien naudas dēļ. Ziemeļkorejiešiem ir cita attieksme – viņi tic, ka strādā savas valsts un līdera labā."
Ziemeļkorejieši par darbu saņem vidēji 160 ASV dolārus mēnesī. Tikmēr strādnieki Ķīnas rūpnīcās vidēji pelna robežās no 450 līdz 750 dolāriem mēnesī, uzsver "Reuters".
